Baltijas ekonomikas apskats 06/2023

Lai arī eirozonas ekonomika ir nokļuvusi nelielā recesijā, IKP samazinoties par 0,1% divus ceturkšņus pēc kārtas, Eiropai kopumā ir veiksmīgi izdevies izvairīties no enerģētikas krīzes, un kopš 2022. gada vasaras beigām energoresursu cenas ir būtiski samazinājušās. Arī 2023. gads Eiropas ekonomikā ir sācies labāk nekā gaidīts un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni eirozonas IKP pieauga par 1,3%. Augstā inflācija un centrālo banku centieni ierobežot cenu kāpumu paaugstinot procentu likmes, kā arī banku problēmas ASV un Šveicē, pagaidām nav būtiski mainījušas globālās ekonomikas izaugsmes tempus. Vājo pieprasījumu apstrādes rūpniecībā un kreditēšanas tempu kritumu pagaidām sekmīgi kompensē spēcīga izaugsme pakalpojumu nozarēs, un kopš 2022. gada rudens ekonomikas izaugsmes prognozes eirozonā un ASV ir uzlabojušās. Taču joprojām ekonomikas attīstības perspektīvas ir ļoti neskaidras. Karš Ukrainā turpinās, enerģētikas krīze Eiropā pilnībā vēl nav pārvarēta, procentu likmes ir sasniegušas augstāko līmeni kopš 2008. gada, eirozonā banku kreditēšanas nosacījumi ir kļuvuši stingrāki, pieprasījums pēc kredītiem mazinās, un recesijas riski joprojām ir augsti.

Dabas resursu cenas pasaulē mazinās jau kopš 2022. gada maija, rūpniecība atrodas recesijā, jo pandēmijas laika netipiski lielais pieprasījums pēc precēm ir beidzies, un loģistikas izmaksas pasaulē ir būtiski samazinājušās. Vienlaikus Covid-19 pandēmijas ekonomikas atbalsta pasākumi ir beigušies, un ekonomikā arvien ir jūtami centrālo banku centienus ierobežot inflāciju. Piemēram, ASV naudas piedāvājums samazinās pirmo reizi vairāk nekā 50 gadu laikā. Tas ir mazinājis spiedienu uz preču cenām, tomēr inflācija kopumā gan Baltijā, gan eirozonā joprojām ir pārāk augsta. Pakalpojumu cenas pārsvarā turpina augt un resursu cenu kritums pagaidām vēl neatspoguļojas zemākās preču vai pārtikas cenās.

Inflācija pasaulē ir sākusi samazināties, taču tā joprojām saglabājas augsta un inflācijas tempa kritums pagaidām ir noticis pārsvarā tikai lētāku energoresursu cenu dēļ. Lai cīnītos ar inflāciju, kopš pērnā gada jūlija Eiropas Centrālā banka ir palielinājusi procentu likmes par 4%, sasniedzot augstāko procentu likmju līmeni kopš 2008. gada, un ir signalizējusi savu nodomu turpināt procentu likmju celšanu līdz inflācija nebūs pārliecinoši uzveikta. Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma jūnijā pirmo reizi kopš 2023. gada marta vairs nav nepalielināja bāzes procentu likmi un atstāja to 5-5,25% līmenī. Tas ir signāls, ka procentu likmju celšanas cikls pasaulē tuvojas noslēgumam, tomēr netiek izslēgts, ka līdz 2024. gada beigām procentu likmes ASV varētu pieaugt vēl par 0,5%.

Pretēji centrālo banku paustajam, finanšu tirgi sagaida procentu likmju mazināšanu gan ASV, gan eirozonā jau 2023. gada nogalē un 2024. gada pirmajā pusē. Īstermiņā inflācija noteikti turpinās krist un 2023. gada nogalē inflācija eirozonā varētu būt pat ļoti zema, lētāku enerģijas cenu dēļ. Taču pat straujš tālāks inflācijas kritums nenozīmēs, ka ar inflāciju saistītie izaicinājumi ir beigušies. Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze starp ASV un Ķīnu iezīmē daudz protekcionistiskāku Rietumvalstu ekonomisko politiku, darba tirgū bezdarbs ir rekordzems un daudzās nozarēs ir darbinieku trūkums, savukārt klimata mērķa sasniegšanai tuvākajās desmitgadēs būs nepieciešamas ļoti lielas investīcijas ekonomikas transformācijai. Tas liek domāt, ka tuvākajā nākotnē globālā makroekonomiskā vide drīzāk varētu būt ar lielāku noslieci uz inflāciju. Tādēļ īslaicīgs inflācijas kritums, pie citādi nemainīgas makroekonomiskās vides, varētu nebūt pietiekams iemesls procentu likmju ātrai mazināšanai, jo inflācijas kritums šī gada otrajā pusē neizslēdz atkārtotu inflācijas viļņu iespējamību nākamajos gados.

Kopš 2022. gada izaugsme ASV un Eiropā ir bijusi labāka nekā gaidīts, un IKP izaugsmes prognozes 2023. gadā pakāpeniski uzlabojas. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, 2023. gadā ASV ekonomika varētu augt par 1,2% un eirozonā par 0,6%. Taču prognozes par 2024. gadu ir kļuvušas nedaudz piesardzīgākas un eirozonas ekonomika varētu augt vien par 1%, savukārt ASV par 0,7%. Kopējie ekonomikas izaugsmes rādītāji šobrīd ne pārāk labi raksturo ekonomikā notiekošo, jo pastāv lielas atšķirības starp dažādām nozarēm. Rūpniecība pēc vairākiem straujas izaugsmes gadiem ir ieslīdējusi recesijā, kas ietekmē gan tirdzniecību, gan loģistiku, savukārt procentu likmju kāpums ir atvēsinājis mājokļu tirgu un eirozonā ir būtiski samazinājis pieprasījumu pēc kredītiem. Līdz ar procentu likmju kāpumu un naudas piedāvājuma mazināšanos, gan ASV, gan eirozonā sarūk komercbanku depozīti. Tieši strauja depozītu aizplūde šogad bija viens no faktoriem, kas izraisīja atsevišķu ASV banku maksātnespēju. Pagaidām šie ir bijuši atsevišķi gadījumi un plašākus satricinājumus ekonomikā tie nav izraisījuši. Kavēto kredītu īpatsvars ASV un Eiropā ir zems, un šobrīd nav pamata bažām par strauju maksātnespējas pieaugumu. Šī brīža situācija finanšu nozarē ir nesalīdzināmi labāka nekā tā bija 2007.-2008. gadā. Tikmēr pakalpojumu nozares šobrīd strauji aug. Piemēram, komerciālo lidojumu skaits pasaulē ir pārsniedzis 2019. gada līmeni, un tieši pakalpojumu nozaru ļoti labais sniegums ir ļāvis izvairīties no lielākas ekonomikas lejupslīdes.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 2023. gada 1. ceturksnī IKP Latvijā pieauga par 0,8%, savukārt Lietuvā un Igaunijā IKP samazinājās par attiecīgi 3,2% un 2,5%. Lai arī inflācija Baltijas valstīs ir sākusi samazināties, taču tā joprojām ir ļoti augsta un iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ ir sarukuši tirdzniecības apjomi. Tāpat arī Baltijā procentu likmju kāpums ir mazinājis aktivitāti mājokļu tirgū un kreditēšanā, savukārt pēc vairākiem spēcīgas izaugsmes gadiem, ārējais pieprasījums eksportā ir kļuvis manāmi vājāks un rūpniecība ir nokļuvusi recesijā. Tikmēr pakalpojumu nozarēs turpinās strauja atkopšanās un Baltijas reģionā šogad ir gaidāms arī būtisks ES investīcijas pieaugums. Latvijā nelielais IKP pieaugums ir pamatā saistīts ar spēcīgāku bāzes efektu un lielāka pieaugumu pakalpojumu nozarēs, kuras 2022. gada 1. ceturksnī joprojām ietekmēja Covid-19 ierobežojumi.

Ekonomikas izaugsme Baltijā šobrīd ir apstājusies, tomēr situācija dažādas tautsaimniecības nozarēs ir ļoti atšķirīga. Pandēmijas laika lielais pieprasījums pēc visa veida precēm pasaulē ir beidzies, ražošanas un piegāžu ķēžu darbība ir normalizējusies, un daudzu preču krājumi ir atgriezušies normālā līmenī. Vienlaikus augstā inflācija, iedzīvotāju pirktspējas kritums un tam sekojošais procentu likmju kāpums ir strauji atdzesējis mājokļu tirgus Vācijā, Zviedrijā un Lielbritānijā, kas ir lieli noieta tirgi Baltijas valstu būvmateriālu un koka izstrādājumu ražotājiem. Tā rezultātā eksporta pieprasījums mazinās un ražošanas apjomi apstrādes rūpniecības Baltija 2023. gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājušies par aptuveni 10% Lietuvā, un Igaunijā, kā arī par gandrīz 6% Latvijā. Šī gada otrajā ceturksnī jauni industriāli pasūtījumi Baltijā ir nedaudz pieauguši, tomēr krājumu cikla izraisītā lejupslīde apstrādes rūpniecībā, visticamāk, turpināsies līdz 2023. gada beigām un pie pozitīvas izaugsmes varētu atgriezties tikai 2024. gada sākumā. Tikmēr pakalpojumu nozarēs turpinās strauja izaugsme un 2023. gadā 1. ceturksnī Baltijas valstu pakalpojumu eksports pieauga par aptuveni 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. IT un biznesa pakalpojumu eksports jau ilgstoši ir viena no straujāk augošajām nozarēm Baltijas valstīs, savukārt tūrisma, izklaides un restorānu nozares turpina veiksmīgi atkopties no Covid-19 pandēmijas, lai arī ārvalstu tūristu skaits Baltijas valstīs joprojām ir zemāks kā 2019. gadā

Straujais procentu likmju kāpums kopš 2022. gada pavasara arvien vairāk ietekmē Baltijas valstu mājokļu tirgu un būvniecību. Kopš 2022. gada vidus no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms Baltijā ir samazinājies par 15-30%. Procentu likmju kāpums ir pasliktinājis mājokļu pieejamību un samazinājis nekustamo īpašumu darījumu skaitu, tomēr kredītu maksāšanas disciplīna Baltijā joprojām ir laba un kavēto kredītu īpatsvars zems. Šī iemesla dēļ mājokļu cenas 2022. gadā Baltijas valstīs pieauga par vidēji 20%, lai arī pēdējos mēnešos parādās signāli, ka mājokļu cenu Baltijā ir stabilizējušās un vismaz šobrīd arī vairs neaug. Vājāka kreditēšana ir ietekmējusi būvniecību un Igaunijā 2023. gada 1. ceturksnī būvniecības apjomi samazinājās par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar 2022. gada sākumu. Tikmēr Lietuvā būvniecības apjomi palika iepriekšējā gada līmenī, savukārt Latvijā pēc vāja 2022. gada būvniecība pieauga par gandrīz 17%. Būvniecības pieaugums Latvijā gan pamatā ir saistīts ar valsts investīciju strauju pieaugumu, un tuvākajos divus gados visā Baltijā ieplūdīs apjomīgs ES fondu investīcijas, kas daļēji kompensēs zemāku būvniecības aktivitāti privātajā sektorā.

Patēriņu cenu straujākais kāpums ir beidzies un kopš gada sākuma inflācija Baltijas valstīs ir samazinājusies no gandrīz 20% līdz nedaudz vairāk kā 10% maijā. Inflācijas dinamikas atšķirības starp Baltijas valstīm lielā mērā ir skaidrojama ar atšķirīgajiem valsts energoresursu izmaksu kompensācijas mehānismiem. Šobrīd lielais jautājums ir kad un vai sāks mazināties pārtikas cenas, kas 2023. gadā turpināja augt, neskatoties uz dažādu pārtikas izejvielu un energoresursu cenu kritumu pasaules tirgos. Pēdējo divu gadu laikā pārtikas cenas Baltijā augušas daudz straujāk kā citur Eiropā vai pasaulē. Daļēji tas ir saistīts ar energoresursu un citu izejvielu cenu kāpumu, ko, iespējams, Baltijas reģions ir izjutis vairāk dēļ mūsu tuvuma karam Ukrainā. Tomēr ne visas pārtikas cenu inflācijas atšķirības starp Baltiju un citām Eiropas valstīm var izskaidrot ar makroekonomiski izmērāmiem lielumiem, un, enerģijas cenām normalizējoties, ir iespējams arī plašāks pārtikas cenu samazinājums. Šeit ir pirmās labās ziņas – maijā pirmo reizi kopš 2021. gada augusta Latvijā un Igaunijā pārtikas cenas samazinājās par 0,1 %, savukārt Lietuvā tās palika nemainīgas. Līdz vasaras beigām Baltijas valstīs noteikti ir iespējams tālāks pārtikas cenu samazinājums. Tikmēr ar pārtiku un enerģiju nesaistītās cenas Baltijā turpina augt par vairāk nekā 10% gadā, kas rāda ka inflācija vairs nav saistīta tikai ar ārējiem izmaksu faktoriem un ir risks, ka tā varētu kļūt noturīga. Vidējā darba alga Baltijas valstīs 2023. gada 1. ceturksnī ir augusi par 12-13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat, neskatoties uz izaugsmes tempu kritumu, bezdarbs Baltijā ir ļoti zems, lai arī pēdējos mēnešos tas ir nedaudz pieaudzis Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā Baltijā samazinās un darbaspēka trūkums ir būtisks šķērslis ekonomikas izaugsmei. Tādēļ uzņēmumi pagaidām nesteidzas mazināt strādājošo skaitu un saspringtā situācija darba tirgū turpinās spiest uz pakalpojumu cenām.

Šoziem Baltijas reģionam ir izdevies izvairīties no enerģijas krīzes sliktākajiem scenārijiem un enerģijas cenas ir būtiski sarukušas. Tomēr situācija ekonomikā joprojām ir ļoti neskaidra un īstermiņa ekonomikas rādītājos būtiski uzlabojumi nav vērojami. Tieši pretēji – uzņēmēju noskaņojums aprīlī un maijā Baltijā atkal ir nedaudz pasliktinājies, daudzās rūpniecības nozarēs joprojām ir vājš pieprasījums un ražošanas apjomu kritums turpināsies, visticamāk līdz gada beigām. Tāpat augstā inflācija joprojām ierobežo mājsaimniecību pirktspēju un, neskatoties uz straujo algu kāpumu, tirdzniecības apjomi nedaudz sarūk. Arī maksājumu karšu apgrozījums neliecina par straujāku tēriņu pieaugumu kopš apkures sezonas beigām. Tuvākajos mēnešos gan situācija patērētājiem sāks uzlaboties. Enerģijas cenas mazinās un tuvākajos mēnešos Baltijā ir iespējama neliela deflācija atsevišķu mēnešu ietvaros, savukārt gada vidējā inflācija Baltijā 2023. gadā varētu būt ap 9-9,5%. Gada otrajā pusē iedzīvotāju pirktspēja atkal sāks augt, tomēr ekonomikā kopumā 2023. gadā, visticamāk, ir gaidāms neliels IKP kritums. Tomēr 2024. gadā Baltijas reģions, visticamāk, atkal atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. To veicinās gan rūpniecības atkopšanās pēc krājumu mazināšanas cikla noslēguma, gan arī apjomīgās ES fondu investīcijas, kas tuvākajos gads ieplūdīs Baltijas valstu ekonomikās.

Karš Ukrainā turpinās, inflācija joprojām ir augsta un strauji augošās procentu likmes ir atvēsinājušās mājokļu tirgu. Ņemot vērā augstos valstu parāda līmeņus, procentu likmju kāpums, visticamāk, tuvojas beigām, taču finanšu tirgus prognozes par procentu likmju mazināšanos jau nākamgad varētu būt pārsteidzīgas. Inflācija joprojām ir pārāk augsta un bez būtiskām izmaiņām ekonomikā centrālās bankas varētu nesteigties mazināt procentu likmes. Tādēļ ar EURIBOR likmēm 3,5-4% apmērā var nākties sadzīvot ilgāku laiku. Vienlaikus finanšu tirgi joprojām signalizē par augstu recesijas risku tuvākā gada laikā. Nesenās problēmas ASV banku nozarē ir signāls, ka strauja procentu likmju celšana var radīt riskus finanšu stabilitātei. Papildus tam ekonomikas atkopšanās Ķīnā ir lēnāka nekā gaidīts, Eiropā bažas rada atsevišķu valstu augstie parādu līmeņi un, neskatoties uz enerģijas cenu lielo kritumu, eirozonā kopš aprīļa nedaudz atkal ir pasliktinājies uzņēmēju noskaņojums. Šie recesijas signāli gan ir jāuztver piesardzīgi, jo pasaules ekonomika joprojām nav pilnībā atkopusies no pandēmijas ietekmes un noskaņojuma rādītāji šobrīd ir ļoti svārstīgi.