Straujais cenu kāpums rada jaunus izaicinājumus ekonomikā

Vienlaikus uzņēmēju noskaņojums ASV, eirozonā un pasaulē kopumā joprojām ir pietiekami pozitīvs, globālā ekonomika turpina augt un atkopties no COVID-19 pandēmijas. Ekonomikas atveseļošanās gan ir nepilnīga, savukārt inflācijas negaidīti straujais kāpums ir kļuvis par jūtīgu politisku jautājumu, kas valdībām liek meklēt risinājumus cenu mazināšanai un centrālajām bankām celt procentu likmes. Krievijas iebrukums Ukrainā un stingrie COVID-19 ierobežojumi Ķīnā ir papildu triecieni globālajai ekonomikai, kas jau ir veicinājis tālāku inflācijas kāpumu un vēl vairāk apgrūtina globālo ražošanas ķēžu darbību. Šie notikumu arvien vairāk ietekmē šajā apskatā aplūkotās ekonomikas izaugsmes prognozes. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds 2022. gada aprīlī atkal samazināja globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,4 % uz 3,6 %.

Pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitiem gadiem pasaules attīstītajās valstīs ir atgriezusies spēcīga inflācija, un cenu kāpums pēdējā gada laikā ir bijis daudz straujāks kā gaidīts. Patēriņa cenu inflācija ASV un Eiropā ir sasniegusi 7-8 %, mūsu reģionā cenu kāpums jau ievērojami pārsniedz 10 %, savukārt rūpniecībā izmaksu kāpums pieaugums daudzās Eiropas valstīs ir sasniedzis 30 %. Lielākie ekonomikas atbalsta pasākumi kopš otrā pasaules kara un Krievijas iebrukums Ukrainā ir acīmredzamākie iemesli, kāpēc inflācijas kāpums ir bijis daudz straujāks kā gaidīts. Tomēr runa nav tikai par vienu vai diviem faktoriem, bet gan par daudzu notikumu sakritību. Inflāciju pasaulē, Eiropā un Latvijā šobrīd pārsvarā veido pārtikas, energoresursu, metālu un dažādu citu dabas resursu cenu pieaugums. Dabas resursu cenas pasaulē kopš 2019. gada nogales ir gandrīz dubultojušās, lai arī ASV un eirozonas ekonomikas reālajā izteiksmē ir tikai nedaudz pārsniegušas pirms pandēmijas līmeni. Ekonomikas izaugsme pēdējo divu gadu laikā gan ir bijusi ļoti nevienmērīga, un šobrīd mēs patērējam daudz vairāk preces nekā iepriekš, bet pakalpojumus mazāk. Lielāks preču patēriņš prasa vairāk resursus un enerģiju. Vienlaikus mājsēdes, plašie COVID-19 ierobežojumi, straujas patēriņa svārstības, šķēršļi robežu šķērsošanā, biežāka un ilgāka darbinieku slimošana ir būtiski apgrūtinājusi globālās ražošanas sistēmas darbību. Naftas cenas pasaulē šobrīd svārstās 100-120 dolāru intervālā, taču šo cenu līmeni palīdz noturēt stratēģisko naftas rezervju laišana tirgū, Krievijas naftas eksporta daļēja turpināšanās un striktie COVID-19 ierobežojumi Ķīnā. Tādēļ ir skaidrs, ka inflācijas spiediens pasaules ekonomikā noteikti nav beidzies.

Inflācijas pieaugums, atšķirībā, piemēram, no lejupslīdes kādā nozarē vai bezdarba kāpuma ir politiski izaicinošs, jo tas vienlaicīgi skar visu sabiedrību. Dārgāka pārtika, siltums un degviela veicina politisko nestabilitāti, izraisa sabiedrības nemierus un konfliktus, un inflācija ir ļoti laba augsne populismam. Tādēļ uz politiķiem un centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, taču instrumentu kā to ierobežot nav daudz. ASV Federālo rezervju sistēmu jau ir sākusi palielināt bāzes procentu likmes, un drīz arī Eiropas Centrālā banka varētu sākt celt likmes. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu pat 10 reizes celt procentu likmes un gada beigās bāzes likmes varētu pietuvoties 3 %, savukārt eirozonā procentu likmes 2023. gada laikā varētu pārsniegt 1 %. Tas būtu straujākais procentu likmju kāpums pēdējās desmitgadēs. Pēdējos 80 gados ASV tikai dažas reizes ir izdevies īstenot tā saucamo mīksto piezemēšanos un pacelt procentu likmes, neizraisot recesiju.

Jauno pasūtījumu pieaugums rūpniecībā pasaulē bremzējas, patērētāju noskaņojums daudzviet ir būtiski pasliktinājies, un straujais hipotekāro kredītu likmju kāpums ir sācis atdzesēt ASV mājokļu tirgu. Arī finanšu tirgos ir redzamas bažas ne tikai par inflāciju, bet arī par izaugsmi, uz ko norāda īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmju izlīdzināšanās. ASV pēdējos 50 gados ik reizi, kad valdības parādzīmju īstermiņa likmes ir bijušas augstākas nekā ilgtermiņa likmes, recesija ir sekojusi gada vai divu laikā. Tikmēr Eiropā papildu riskus ekonomikai rada ļoti dārgie energoresursi. Dabasgāzes cenas Eiropā šobrīd ir 4-5 reizes augstākas nekā ASV, un procentu likmju celšana nepalīdzēs Krievijas dabas resursus aizvietot ar citiem avotiem. Savukārt attīstības valstīs bez augstajām energoresursu cenām lielas problēmas rada arī strauji augošās pārtikas cenas, spēcīgs dolārs un kāpjošās ASV procentu likmes, kas palielina dolāru parāda slogu. Tas viss rada nozīmīgus riskus pasaules ekonomikas izaugsmei.

Ekonomikas izaugsme Baltijā 2022. gada pirmajos mēnešos saglabājās spēcīga, un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas šobrīd pārsvarā jūtamas tikai inflācijas kāpumā. 2022. gada 1. ceturksnī IKP Latvijā pieauga par 6,7 %, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, Igaunijā IKP pieauga par 4,3 %, savukārt Lietuvā IKP palielinājās par 4,6 %. Ekonomikas atveseļošanās Baltijā ir ātrāka nekā vidēji eirozonā kopumā, un arī īstermiņa ekonomikas rādītāji ir pozitīvi. Kopš 2022. gada februāra ir pieaudzis maksājumu karšu apgrozījums, samazinās bezdarbs, pieaug vakanču un darba sludinājumu skaits. Tāpat, neskatoties uz augstajām cenām, elektroenerģijas patēriņš ir lielāks nekā pirms gada, liecinot par stabilu rūpniecības aktivitāti. Tomēr riski ekonomikas izaugsmei Baltijā pēdējos mēnešos ir palielinājušies. Ukrainas kara dēļ martā un aprīlī ir jūtami pasliktinājies ekonomikas noskaņojums, rūpniecībā ir nepieciešams strauji atrast piegādātājus metāliem un citām izejvielām, algu kāpums atpaliek no cenu pieauguma, savukārt inflācijas pilno ietekmi izjutīsim tikai gada otrajā pusē. Tādēļ recesijas riski Baltijas valstīs tuvākā gada vai pusotra laikā ir augsti.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis vēl straujāku pasaules pārtikas, enerģijas un citu izejvielu cenu pieaugumu. Inflācija Baltijas valstīs pirmo reizi kopš 2008. gada ir pārsniegusi 10 %, savukārt Igaunijā inflācija aprīlī ir sasniegusi 19 %. Straujais inflācijas lēciens Baltijā pamatā ir saistīts ar izejvielu cenu pieaugumu pasaulē un tuvākajos mēnešos cenu spiediens vēl nemazināsies. Rudenī ievērojami pieaugs apkures izmaksas, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir 5-6 reizes augstākas nekā iepriekšējos gados, savukārt nelabvēlīgie laika apstākļi vairākos lielos pārtikas ražošanas reģionos pasaulē un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam 10-30 % apmērā. Valdības atbalsta pasākumi palīdzēs amortizēt cenu kāpumu, taču ražotāju cenu inflācija Baltijā ir sasniegusi 30 % un spiediens uz patēriņa cenām joprojām ir liels. Tomēr ražotāju cenu Baltijā ir augušas tik pat strauji kā eirozonā kopumā, savukārt patēriņu cenu kāpums Baltijā ir gandrīz divas reizes straujāks. Relatīvi augstāks patēriņa cenu inflācijas līmenis Baltijā varētu būt skaidrojams ar to, ka lielāku daļu no saviem ienākumiem tērējam pārtikai un enerģijai, un šo cenu kāpumu izjūtam vairāk. Tomēr tas noteikti nav vienīgais iemesls. Pēdējos gados darba algas Baltijā ir augušas ātrāk nekā ekonomika, bet zemais kopējais inflācijas līmenis nedeva iespēju uzņēmējiem nodot šo cenu kāpumu patērētājiem. Šobrīd visi zina, ka cenas aug, tādēļ cenu celšana nevienam nav jāskaidro un uzņēmumi, iespējams, šo iespēju arī izmanto. Visbeidzot, iespējams, Baltijas valstīs tirgotājiem ir īsāki piegādes līgumi un mazāk fiksētu cenu ar ražotājiem, tādēļ ātrāk izjūtam pasaules cenu kāpumu, jo līdzīga inflācijas dinamika ir arī citās Austrumeiropas valstīs.

Mazumtirdzniecība Baltijā ir gana sekmīgi atkopusies no COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem, un Krievijas iebrukums Ukrainā pagaidām nav jūtami ietekmējis iedzīvotāju tēriņus. Iedzīvotāju ienākumi turpina augt, COVID-19 laikā mājsaimniecībām ir pieauguši uzkrājumi, un arī apkures sezona šobrīd jau beidzas, savukārt energoresursu cenu kāpumu ir palīdzējuši kompensēt valsts atbalsta pasākumi. Vienlaikus patērētāju noskaņojums kopš februāra sākuma ir jūtami pasliktinājies un aprīli tas bija tikai nedaudz labāks kā COVID-19 pandēmijas pirmajos mēnešos. Taču patēriņa izdevumi turpina augt. COVID-19 ierobežojumu atcelšana nozīmē lielākas iespējas patērēt pakalpojumus, un aprīlī maksājumu karšu datos redzam strauju izdevumu kāpumu dažāda veida atpūtas un izklaides pakalpojumiem, kā arī ceļojumiem. Patēriņa izdevumi tirdzniecībā arī aug, tomēr lēnāk nekā pakalpojumu nozarēs. Inflācija Baltijas valstīs gan šobrīd apsteidz algu pieaugumu, un gada otrajā pusē nenoteiktība ekonomikā ir ļoti liela. No valsts puses ir gaidāmi atbalsta pasākumi, taču visu izmaksu kāpumu, visticamāk, nebūs iespējams kompensēt, savukārt uzkrājumi nav vienmērīgi sadalīti un daļai cilvēku tādu vienkārši nav. Reālo ienākumu samazinājums nozīmēs nepieciešamību pārskatīt savus tēriņus, un tirgotājiem ir jārēķinās ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos. Gada otrajā pusē atsevišķās tirdzniecības jomās iespējams arī pārdošanas apjomu kritums.

Rūpniecībā Baltijā COVID-19 pandēmijas laiks ir bijis veiksmīgs un spēcīgs ārējais pieprasījums ir ļāvis uzņēmējiem ievērojami kāpināt ražošanas apjomus. 2022. gada martā apstrādes rūpniecības izlaide Igaunijā pieauga par 6,6 % salīdzinājumā ar 2021. gada martu, savukārt Latvijā pieaugums sasniedza 9 % un Lietuvā pat vairāk nekā 23 %. Vienlaikus ražotāju cenu pieaugums ir sasniedzis 30 % un rūpniecībā liels izaicinājums ir atrast jaunus izejvielu piegādātājus Krievijas vietā, kā arī jaunus noieta tirgus, jo Krievija līdz šim bija arī nozīmīgs eksporta tirgus. Taču ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs un jaunie rūpniecības pasūtījumi Baltijas valstīs 2022. gada 2. ceturksnī turpina augt. Jaunu metālu, ķīmisko produktu un citu izejvielu piegādātāju atrašana gan prasīs laiku, tāpat palielinās izmaksas, un ietekmi no ekonomisko attiecību pārtraukšanas ar Krieviju, visticamāk, vairāk sāksim just gada otrajā pusē. Atkarība no Krievijas resursiem ir būtisks jautājums ne tikai Baltijā, bet visā Eiropas Savienībā. Krievijas dabasgāzes un naftas piegādes līdz šim nodrošināja aptuveni 40 % no ES patēriņa. Augstās energoresursu cenas negatīvi ietekmē Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmes iespējas, un tas ir risks arī ražotājiem Baltijā, jo ir pazīmes, ka augstā inflācija sāk ierobežot pieprasījumu arī pasaulē kopumā. Jauni pasūtījumi pasaules rūpniecībā vairs neaug, un COVID-19 ierobežojumu atcelšana nozīmēs lielāku pieprasījumu pakalpojumu nozarēs. Tādēļ nav izslēgts, ka gada otrajā pusē rūpniecībā ir iespējams kritums un šādā situācijā riskus rada izejvielu cenu straujās svārstības, jo pieprasījums var izrādīties zemāks kā plānots.

Ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm COVID-19 ierobežojumu atcelšana ļauj atsākt darbu, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši mūsu klientu maksājumu karšu tēriņi pakalpojumu nozarēs. Vienlaikus karš Ukrainā ir jauns šoks tūrisma nozarei. Tūristu skaits Baltijā joprojām ir uz pusi mazāks kā 2019. gadā, un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir vērojama piesardzība. Atgriešanās 2019. gada līmenī šogad nav gaidāma. Tāpat ekonomisko attiecību pāraušana ar Krieviju noteikti negatīvi ietekmēs dzelzceļu un ostu darbību, lai arī Latvijā martā un aprīlī ir vērojams neliels kravu kāpums. Tikmēr IT un biznesa pakalpojumu nozari karš Ukrainā nav ietekmējis un nozarē turpinās laba izaugsme. IT pakalpojumu eksports Baltijā jau 12 gadus aug par vairāk nekā 10-15 % vidēji gadā, taču procentu likmju kāpums sāk atvēsināt ASV tehnoloģiju sektoru, un kopš aprīļa ir sācis augt jaunuzņēmumos atlaisto darbinieku skaits. Šobrīd nav pazīmju, ka tas skartu Baltiju, un ilgtermiņā nozares attīstības perspektīvas ir ļoti pozitīvas, tomēr pēc 12 gadu straujas izaugsmes lēnāki pieauguma tempi nav izslēgti.

Aktīvs nekustamo īpašumu tirgus, stabilas privātā sektora investīcijas un ES ekonomikas atjaunošanas fondu ieplūšana ekonomikā nodrošina lielu pieprasījumus nozarē. Taču būvniecībā līdzīgi kā citās nozarēs lielākais izaicinājums šobrīd ir straujais cenu kāpums, un pēdējos mēnešos situāciju būvmateriālu tirgū ir pasliktinājis Krievijas iebrukums Ukrainā. Tādēļ ir redzami signāli, ka cenu kāpums un investoru piesardzība liek pārskatīt plānus un apturēt atsevišķu projektu realizāciju. Taču pieprasījums būvniecībā ir labs un 2022. gadā nozarē ir gaidāma izaugsme. Izaugsmes perspektīvas 2023. gadā gan ir mazāk skaidras. COVID-19 saslimstībai mazinoties, cilvēki ir atsākuši iet uz restorāniem, apmeklēt izklaides pasākumus, ceļot un atpūsties, taču ir arvien vairāk skaidrs, ka pandēmija ir mainījusi veidu kā strādājam un iepērkamies. Attālinātais darbs un iepirkšanās internetā ir uz palikšanu, un tas nozīmē pustukšus birojus, kā arī mazāka pieprasījumu pēc veikalu telpām. Nepilnīgi izmantotas telpas būs izaicinājums uzņēmējiem. Vienlaikus Baltijas valstīs turpinās ieplūst ES fondi, taču gaidāmais procentu likmju kāpums sadārdzinās finansējumus un valsts budžetā bezgalīgo deficītu laiks tuvojas beigām. Taču vienlaikus tuvākajos gados ir gaidāmas apjomīgs investīcijas energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu ražošanā, un tās ir jaunas iespējas izaugsmei.

Krievijas iebrukums Ukrainā, augsta inflācija, procentu likmju kāpums un reālo ienākumu kritums ir būtiski riski Baltijas reģionam. Pēdējos mēnešos Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2022. gadam ir sarukušas, un šogad izaugsme visās trijās Baltijas valstīs varētu būt ap 2 %. Labā ziņa ir tā, ka situācija ekonomikā joprojām ir laba. Iedzīvotāju tēriņi aug, COVID-19 ierobežojumi ir atcelti, mājsaimniecībām ir uzkrājumi, energoresursu cenu kāpumu kompensē valsts atbalsta pasākumi. Vienlaikus darba tirgū samazinās bezdarbs, aug algas un negatīvu ietekmi bezdarba rādītājos no kara Ukrainā pagaidām nejūt. Vienlaikus recesijas riski Baltijā tuvākā gada vai divu laikā ir augsti. Patērētāju noskaņojums ir pesimistisks, cenas aug ātrāk nekā algas un pirktspēja mazinās, savukārt Krievijas rīcības sekas jūtam vēl tikai daļēji. Patēriņa cenu inflācija Baltijā šogad, visticamāk, pārsniegs 12 %, bet nākamgad varētu būt 4-5 % robežās. Pie pašreizējām energoresursu cenām Latvijas dabasgāzes importa izmaksas pieaugs par vairāk nekā miljardu eiro gadā. Bez valsts atbalsta mājsaimniecības rudenī nespēs segt šādas izmaksas un IKP izaugsme nākamgad, visticamāk, būs ļoti zema. Pēc manām prognozēm, Baltijas valstu IKP nākamgad neaugs ātrāk 1-2 %. Labā ziņa gan ir tā, ka Baltijas valstu ekonomikas ir labā stāvoklī. Valsts, mājsaimniecību un uzņēmumu parādu līmenis ir zems, kreditēšana notiek ar vietējiem resursiem un ārējā tirdzniecība ir sabalansēta. Tādēļ recesija, visticamāk, nozīmēs mazāku ārējo pieprasījums, lēnāku atkopšanos pakalpojumu nozarēs, reālo ienākumu kritumu un zemāku pirktspēju, kā arī, iespējams, nelielu bezdarba kāpumu. Taču eiro izteiksmē ekonomika turpinās augt un šajā situācijā ir svarīgi domāt ne tikai par riskiem, bet meklēt arī iespējas, savukārt no valsts puses – nenoslīkt subsīdijās un investēt enerģētikā.