Inflācijas veiksmīga ierobežošana būs svarīgākais jautājums ekonomikā 2022. gadā

Ekonomikas atkopšanās Baltijā ir bijusi ievērojami straujāka nekā citās Eiropas valstīs, un mazāk kā divus gadus pēc pandēmijas sākuma visas trīs Baltijas valstis ir pārsniegušas iepriekšējo IKP līmeni. Latvijas IKP 2021. gada 3. ceturksnī bija par 1,7% augstāks nekā 2019. gada 4. ceturksnī, savukārt Lietuvā un Igaunijā IKP šobrīd ir jau par attiecīgi 4%, un 5,1% augstāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tikmēr eirozonā kopumā IKP joprojām ir par 0,3% zemāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma. Interesanti, ka Baltijas valstu ekonomikas izaugsme 2021. gadā būs bijusi pat labāka nekā tika prognozēts 2020. gada septembrī, pirms pandēmijas 2. un 3. viļņa. Tas, manuprāt, parāda gan uzņēmēju elastību un spēju pielāgoties jaunai situācijai, gan valsts sniegtā atbalsta nozīmību. Tomēr ekonomikas atkopšanās ir nevienmērīga un apjomīgie ekonomikas atbalsta pasākumi pasaulē arvien vairāk veicina cenu kāpumu. Manuprāt, inflācijas veiksmīga ierobežošana būs 2022. gada svarīgākais jautājums ekonomikā. Tādēļ COVID-19 pandēmijas trešais gads ekonomikā būs citādāks nekā pirmie divi gadi, bet šobrīd nav pamata domāt, ka ekonomikā neturpināsies gana spēcīga izaugsme.

Uzņēmēju noskaņojuma radītāji pasaules vadošajās ekonomikās ir augstā līmenī, pasaules tirdzniecība un jaunie pasūtījumi aug, bezdarbs ASV un arī Eiropā tuvojas pirmskrīzes līmeni. Bloomberg aptaujāto ekonomistu prognozes liecina, ka ASV ekonomika 2023. gadā būs lielāka nekā tika prognozēts pirms COVID-19 pandēmijas, savukārt eirozonas ekonomika sasniegs iepriekšējo izaugsmes trajektoriju. Tik strauja ekonomikas atkopšanās pēc tik spēcīga ekonomikas krituma būtu unikāls notikums pasaules ekonomikas vēsturē. Tomēr izaicinājumi globālajā ekonomikā noteikti kļūst vairāk. Inflācijas straujais kāpums, enerģijas krīze Eiropā, Ķīnas ekonomikas bremzēšanās un satricinājumi Ķīnas nekustamo īpašumu nozarē, kā arī ģeopolitiskie saspīlējumi un COVID-19 omikrona paveida straujā izplatība ir būtiski riski, kas ietekmēs gan globālo ekonomiku, gan Baltijas valstu attīstību 2022. gadā. Labā ziņa protams ir tā, ka esošās COVID-19 vakcīnas joprojām novērš smagu saslimšanu. Bet tās nav perfektas un tādēļ valstis ir spiestas ieviest jaunus ierobežojumus, savukārt Ķīnas mēģinājumi pilnībā apturēt vīrusa izplatību savā valstī var izraisīt jaunus piegāžu ķēžu pārrāvumus. Ierobežota ražošana un noturīgs pieprasījums, visticamāk, nozīmes to, ka turpmākie COVID-19 viļņi veicinās nevis bremzēs cenu kāpumu pasaulē

Pēc ilgstoša zemas inflācijas perioda kopš 2008. gada pasaules finanšu krīzes, inflācijas pieauguma ātrums un inflācijas noturība noteikti ir viens no lielākajiem pārsteigumiem ekonomistiem, un centrālajām bankām 2021. gadā. Lieli budžeta deficīti, rekordzemas centrālo banku procentu likmes un naudas piedāvājuma palielināšana ir veicinājusi strauju, bet nevienmērīgu pasaules ekonomikas atkopšanos. Ierobežota pakalpojumu pieejamība ir būtiski palielinājusi preču patēriņu, un tas ir izraisījis visdažādāko resursu, izejvielu un transporta cenu kāpumu pasaulē. Vēsturiski skatoties, resursu cenu kāpumi paši par sevi parasti neizraisa noturīgu inflāciju līmeņa pieaugumu, un ar atsevišķiem izņēmumiem dabas resursu cenas pasaulē šobrīd ir tikai nedaudz pārsniegušas 2011. gada augstāko līmeni. Taču sākotnējās cerības par ātru inflācijas mazināšanos nav piepildījušās un straujais resursu, piemēram, minerālmēslu cenu pieaugums, jau rada priekšnoteikumus tālākam patēriņa cenu kāpumam 2022. gadā.

Nevienmērīga un strauja ekonomikas atkopšanās, lielie atbalsta pasākumi ekonomikai, kā arī politisko un klimatisko faktoru sakritība kopš 2021. gada vasara ir izraisījusi ļoti strauji energoresursu cenu kāpumu Eiropā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem elektrības tirgus cenas Eiropā ir palielinājušās 3-5 reizes un dabasgāzes cenas naftas ekvivalentā ir sasniegušas 150-200 ASV dolārus par barelu. Dabasgāzes krājumi Eiropā šoziem ir būtiski zemāki nekā citos gados šajā laikā, pieprasījums pēc enerģijas ir salīdzinoši neelastīgs un līdz ziemas beigām ir vēl vairāki mēneši, kuru laikā krājumi var sarukt līdz rekordzemam līmenim. Straujš energoresursu cenu kāpums šogad vērojams arī Āzijā, kas ir palielinājusi konkurenci par sašķidrinātās dabasgāzes kravām. Vienlaikus Eiropā 2021. gadā samazinājās vietējā dabasgāzes ieguve un klimatiskie apstākļi Eiropā pēdējā gada laikā nav bijuši labvēlīgi atjaunojamo resursu ražošanai. Šo situāciju, iespējams, izmanto arī Krievija, lai sasniegtu savus politiskos mērķus Nodrstream 2 sertifikācijas un Ukrainas jautājumos, jo 2021. gadā Eiropā ir samazinājušās arī dabasgāzes piegādes no Krievijas. Janvāra sākumā siltāks laiks un sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV ļāvušas samazināt dabasgāzes cenas Eiropā, un pēc ziemas beigām situācijai vajadzētu uzlaboties. Tomēr dabasgāzes nākotnes darījumu cenas uz 2022. gada vasaru un rudeni šobrīd joprojām ir aptuveni 3 reizes augstākas nekā pēdējos gados. Tikmēr Eiropas zaļā kursa ietvaros vairākas valstis slēdz atomelektrostacijas un atsakās no ogļu lietošanas, un tas nākotnē nozīmēs lielāku atkarība no dabasgāzes. Tādēļ nākotnē mums, visticamāk, ir jārēķinās ar kopumā augstākām, un svārstīgākām energoresursu cenām Eiropā.

Inflāciju pasaulē šobrīd pamatā virza cikliskie faktori, taču arvien zemāks bezdarba līmenis, augošas algas, deglobalizācija un pārmaiņas, ko prasīs klimata mērķu sasniegšana, ir drīzāk strukturāli faktori. Un, jo ilgāk inflācija saglabājas augsta, jo lielāks risks, ka tā kļūs noturīga. Tādēļ attīstītajām valstīm 2022. gadā būs liels izaicinājums ierobežot inflāciju, neapturot ekonomikas atkopšanos. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu 3-4 reizes celt procentu likmes un pat ECB varētu sākt mazināt negatīvās likmes. Vienlaikus parādu līmeņi COVID-19 pandēmijas laikā ir auguši un procentu likmju kāpums palielinātu parādu apkalpošanas izmaksas. Tādēļ finanšu tirgos ir parādījušies arī pirmie signāli par iespējamu ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Ekonomikas atbalsta pasākumu mazināšana kopā ar pieprasīju struktūras normalizēšanos varētu nozīmēt arī lēnāku pieaugumu pasaules tirdzniecībā. Tādēļ, manuprāt, 2022. gada otrajā pusē skats uz ekonomiku varētu kļūt ievērojami piesardzīgāks nekā tas ir šobrīd.

Globālais pieprasījums pēc precēm joprojām ir spēcīgs, krājumu līmenis daudzās nozarēs ir relatīvi zems, savukārt ražošanas un piegāžu ķēdes joprojām ir ļoti noslogotas. Līdz šim Baltijas valstu ražotāji ir spējuši veiksmīgi izmantot augošo ārējo pieprasījumu un, manuprāt, rūpniecībā arī 2022. gada pirmajā pusē ir gaidāms pietiekoši spēcīgs pieaugums. Vienlaikus šobrīd nav redzami iemesli, lai 2022. gadā neturpinātu augt pakalpojumu nozares, kuras tiešā veidā neskar COVID-19, piemēram, IT, profesionālie un biznesa pakalpojumi. Būvniecībā 2022. gadā sāks ieplūst ES ekonomikas atveseļošanas līdzekļi un ievērojams atkopšanās potenciāls ir arī dažādās pakalpojumu nozarēs, kas pagaidām nevar pilnvērtīgi darboties COVID-19 dēļ. Tikmēr inflācijas maksimums varētu tikt sasniegts 2022. gada pirmajos mēnešos un lēnāks patēriņa cenu kāpums gada otrajā pusē mazinās negatīvo spiedienu uz patērētājiem. Tādēļ, pēc manām pašreizējām prognozēm, Baltijas valstu IKP 2022. gadā varētu augt par 3,5-5%.

Inflācija Baltijā šobrīd ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008.- 2009. gada un ir straujākā Eiropas Savienībā. Lietuvā un Igaunijā patēriņa cenu kāpums ir pārsniedzis 10%, bet Latvijā 2022. gada sākumā inflācija varētu būtu tuvu 10%. Enerģijas un pārtikas īpatsvars patēriņā Baltijas valstīs ir liels un tādēļ mēs vairāk izjūtām globālo cenu svārstības. Šobrīd vairāk nekā pusi no inflācijas Baltijā veido degvielas, elektrības, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu kāpumi. Enerģētikas krīzei Eiropā ir daudzi cēloņi, taču šī brīža cenu rekordlīmeņi, visticamāk, vismaz daļēj ir pārejoši. Tādēļ 2022. gada nogalē inflācija Baltijā samazināsies, taču pēdējos mēnešos inflācija kļūst arvien plašāka un tādēļ energoresursu cenu normalizēšanās vispārējo cenu kāpumu neapturēs. Vismaz ne uzreiz. Šobrīd ražotāju cenu inflācija Baltijā ir pārsniegusi 20% un spiediens nodot cenu kāpumu patērētājiem ir liels. Arī energoresursu cenu kāpums vēl pilnībā nav atspoguļojies gala patēriņa cenās un uzņēmējiem ir jārēķinās ar pietiekoši strauju algu kāpumu, jo iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā turpina samazināties un algu kāpums jau ilgāku laiku apsteidz produktivitātes pieaugumu. Tas liks arvien vairāk domāt par cenu celšanu. Un tas šobrīd ir relatīvi viegli, jo gan patērētāji, gan uzņēmumi zina, ka inflācija aug, un cenu pieauguma iemesli nav īpaši jāskaidro.

Apstrādes rūpniecība Baltijā 2021. gadā ir augusi ievērojami straujāk nekā ekonomika kopumā. Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomi 2021. gada pirmajos 10 mēnešos ir auguši par 6-8%, savukārt Lietuvā apstrādes rūpniecības pieaugums ir sasniedzis pat 18%. Ražošanas apjomi visās trīs Baltijas valstīs un lielākajā daļā nozaru ievērojami pārsniedz 2019. gada nogales līmeni, un tas ir bijis viens no iemesliem, kādēļ Baltijas valstu ekonomikas ir spējušas tik ātri atgūties no COVID-19 sākotnējā šoka. Ražotāju noskaņojums ir pozitīvs un eksporta pasūtījumi aug, tādēļ Baltijas rūpniecībā, visticamāk, šogad ir gaidāms labas izaugsmes gads. Tomēr pēdējos mēnešos cenas rūpniecībā aug ievērojami straujāk nekā ražošanas apjomi un arī Eiropas enerģijas krīze ir būtisks risks Baltijas rūpniecībai. Labā ziņa ir tā, ka pagaidām elektroenerģijas cenu kāpums nav būtiski ietekmējis rūpniecību un arī elektrības patēriņš Baltijā turpina augt. Uzņēmumiem, kuriem ir fiksēti tarifi, elektrības cenas nav augušas tik strauji kā to rāda biržu indeksi, un enerģijas izmaksas ražotājiem Baltijā pārsvarā nepārsniedz 4-7 % no apgrozījuma.

Aktīvs nekustamo īpašumu tirgus un nekustamo īpašumu cenu kāpums, ES ekonomikas atjaunošanas fondu investīcijas, pakāpenisks kreditēšanas pieaugums un investīciju pieaugums rūpniecībā liek domāt, ka 2022. gadā būvniecībā Baltijā ir gaidāms labs gads. Papildus tam Latvijā 2022. gadā ir Saeimas vēlēšanas un velēšanu gadi parasti ir labi būvniecībā. Domāju, ka šis gads nebūs izņēmums un 2022. gada Latvijas valsts budžetā ir ieplānots aptuveni 25% investīciju kāpums. Iespējams, atsevišķu ES fondu projektu realizācija varētu kavēties, taču no valsts puses 2022. gadā investīcijas būvniecībā noteikti būs jūtami vairāk nekā 2021. gadā. Lielākais izaicinājums būvniecībā līdzīgi kā rūpniecībā, visticamāk, būs cenu kāpums. Būvniecības nozarē brīvo jaudu nav daudz un būvmateriālu cenas jau 2021. gada 3. ceturksnī Baltijā pieauga par 12-17% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Energoresursu kāpums, visticamāk, nozīmēs tālāku būvmateriālu cenu kāpumu 2022. gadā, tādēļ atsevišķi projekti privātajā un publiskajā sektorā var tikt atlikti.

COVID-19 pandēmijas laikā bezdarbs Baltijā pieauga, taču 2022. gada novembrī bezdarbs Igaunijā samazinājās līdz 5%, savukārt Latvijā un Lietuvā tas bija attiecīgi 7,3% un 6,0%. Tikmēr vidējā darba alga Baltijā 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos Igaunijā ir augusi par 6,7%, bet Lietuvā un Latvijā par vairāk nekā 10%. Nodarbinātības samazinājums COVID-19 krīzes skartajās pakalpojumu nozarēs ir samazinājis zemo algu saņēmēju skaitu, un aritmētiski tas palielina vidējo algu, tomēr mūsu klientu dati apstiprina būtisku ienākumu kāpumu 2021. gadā. Tādēļ arvien vairāk uzņēmumi ziņo par grūtībām atrast darbiniekus. Vienlaikus attālināto mācību un dažādu citu iemeslu dēļ ir samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, demogrāfisko faktoru dēļ turpina samazināties iedzīvotāju skaits ekonomiski aktīvajā vecumā un COVID-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies arī citi darbaspēka avoti, piemēram, ārvalstu studenti, kas šobrīd var mācīties attālināti. Tuvākajā laikā darbaspēku trūkumu visvairāk varētu izjust pakalpojumu nozares, jo darbiniekus ir piesaistījušas citas nozarēs, kuras ir augušas COVID-19 pandēmijas laikā. Ņemot vērā nākamgad prognozēto inflāciju, ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeni, vidējās algas kāpums 2022. gadā varētu pārsniegt 7-8%.

Iedzīvotāju ienākumu kāpums un ierobežota pakalpojumu pieejamība ir veicinājusi mazumtirdzniecības pieaugumu. 2021. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās Lietuvā un Igaunijā ir audzis par vairāk nekā 10% salīdzinājumā ar 2020. gadu, taču Latvijā mazumtirdzniecības pieaugums bija vien par 1,8 %. Pēdējo 10 gadu laikā mazumtirdzniecības attīstība visās Baltijas valstīs ir bijusi gandrīz identiska, taču šogad mazumtirdzniecība Latvijā ir augusi ievērojami lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvas un Igaunijas ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir bijis nedaudz labāks kā Latvijā, un Igaunijā patēriņu ir veicinājusi iespēja iedzīvotājiem izņemt savus 2. pensiju līmeņa uzkrājumus. Tomēr algu kāpums Baltijā ir līdzīgs un mājsaimniecību noguldījumi Baltijas valstīs 2021. gadā ir palielinājušies par 16-21%. Tādēļ atšķirības mazumtirdzniecībā starp Baltijas valstīm pamatā ir dēļ epidemioloģiskajiem ierobežojumiem tirdzniecībā, kas Latvijā ir bijuši plašāki kā Lietuvā vai Igaunijā.

Salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm, Baltijas valstis ir ļoti veiksmīga pārvarējušas COVID-19 pandēmiju. IKP visās trīs Baltijas valstīs jau ir pārsniedzis pirms pandēmijas līmeni un Lietuva ar Igauniju pēdējos divos gados ir starp izaugsmes līderiem Eiropā. Tikmēr Latvijas ekonomikas atkopšanās ir bijusi nedaudz lēnāka. Šī atšķirība, visticamāk, ir saistīta gan ar ekonomiskiem faktoriem, gan plašākiem un ilgstošākiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Latvijā. Tas skar gan tirdzniecību, gan tūrisma jomu, kur rādītāju 2021. gada otrajā pusē mums ir bijuši vājāki kā Lietuvā un Igaunijā. Tāpat Lietuvai un Igaunijai pēdējos gados ir bijuši savu veiksmes stāsti, piemēram, Pfizer COVID-19 vakcīnas ražotne Lietuvā un Volkswagen grupas investīcijas Igaunija. Savukārt Latvijai nav izdevies atrast savu nišu pēc Krievijas preču tranzīta kravu zaudēšanas un ar to saistītās nerezidentu finanšu plūsmu apkalpošanas. Taču lielas bažas rada salīdzinoši lēnāka izaugsme nozarēs, kurās nav objektīva iemesla atpalikt no kaimiņiem, piemēram, IT pakalpojumu eksportā. Tas liek domāt, ka tuvākajā laikā Latvijai būs grūti noķert kaimiņus.

COVID-19 pandēmijas laikā Baltijas valstu ekonomikām ir veicies labāk nekā tika prognozēts. Tomēr 2022. gads varētu būt citādāks un jau kopš 2021. gada vidus Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2022. gadam ir vairākkārtīgi mazinātas, kamēr inflācija turpina augt straujāk kā gaidīts. Un riski ekonomikā kļūst vairāk. Inflācijas kāpums un enerģijas krīze Eiropā negatīvi ietekmē gan patērētājus, gan uzņēmējus, un dabasgāzes nākotnes darījumu cenas uz 2022. gada otro pusi ir aptuveni 3 reizes augstākas nekā pēdējos gados. Tas nozīme, ka enerģijas cenas Baltijā var turpināt augt arī gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, saglābjoties šādam cenu līmenim ilgākā termiņā, Baltijas valstu IKP izaugsme tuvākajos gados varētu būt 2-4 procentpunktiem mazāka nekā šobrīd prognozēts. Un arī arējā vide var kļūt mazāk labvēlīga 2022. gada laikā. Inflācija ir kļuvusi ne tikai par ekonomisku, bet arī par politisku problēmu, kas, visticamāk, nozīmēs mazākus atbalsta pasākumus ekonomikām. ASV šogad cels procentu likmes kāps, parādu slogs pasaulē ir liels un finanšu tirgos jau sāk pāradīties signāli par globālās ekonomikas bremzēšanos. Arī Baltijā būs jāmazina budža deficīti būs jāmazina un Latvijā pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām rīcības brīvība budžetā, visticamāk, būs ļoti maza. Globālajā rūpniecībā tik spēcīgs pieprasījums pēc precēm, visticamāk, nav ilgtspējīgs, savukārt Lietuva un Ķīna domstarpībām ir potenciāls negatīvi ietekmēt rūpniecību Lietuvā. Tādēļ, manuprāt, 2022. gada otrajā pusē ekonomikā var gadīties nepatīkami pārsteigumi.