COVID-19 pandēmijas laikā Baltijas valstu ekonomikām ir veicies labāk nekā tika prognozēts. Tomēr 2022. gads varētu būt citādāks un jau kopš 2021. gada vidus Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2022. gadam ir vairākkārtīgi mazinātas, kamēr inflācija turpina augt straujāk kā gaidīts. Un riski ekonomikā kļūst vairāk. Inflācijas kāpums un enerģijas krīze Eiropā negatīvi ietekmē gan patērētājus, gan uzņēmējus, un dabasgāzes nākotnes darījumu cenas uz 2022. gada otro pusi ir aptuveni 3 reizes augstākas nekā pēdējos gados. Tas nozīme, ka enerģijas cenas Baltijā var turpināt augt arī gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, saglābjoties šādam cenu līmenim ilgākā termiņā, Baltijas valstu IKP izaugsme tuvākajos gados varētu būt 2-4 procentpunktiem mazāka nekā šobrīd prognozēts. Un arī arējā vide var kļūt mazāk labvēlīga 2022. gada laikā. Inflācija ir kļuvusi ne tikai par ekonomisku, bet arī par politisku problēmu, kas, visticamāk, nozīmēs mazākus atbalsta pasākumus ekonomikām. ASV šogad cels procentu likmes kāps, parādu slogs pasaulē ir liels un finanšu tirgos jau sāk pāradīties signāli par globālās ekonomikas bremzēšanos. Arī Baltijā būs jāmazina budža deficīti būs jāmazina un Latvijā pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām rīcības brīvība budžetā, visticamāk, būs ļoti maza. Globālajā rūpniecībā tik spēcīgs pieprasījums pēc precēm, visticamāk, nav ilgtspējīgs, savukārt Lietuva un Ķīna domstarpībām ir potenciāls negatīvi ietekmēt rūpniecību Lietuvā. Tādēļ, manuprāt, 2022. gada otrajā pusē ekonomikā var gadīties nepatīkami pārsteigumi.