COVID-19 otrais vilnis liek mazināt 2021. gada izaugsmes prognozes

Kopš rudens COVID-19 straujā izplatība ir likusi daudzām Eiropas un pasaules valstīm atkal ieviest stingrus fiziskās distancēšanās ierobežojumus un apturēt dažādu pakalpojumu nozaru darbību. Taču labā ziņa ir tā, ka COVID-19 otrā viļņa ietekme uz ekonomiku pagaidām ir bijusi mazāka nekā 2020. gada pavasarī. Ražotāju noskaņojums pasaulē atkal ir pozitīvs, IKP kritums ir būtiski sarucis, bezdarbs līmenis samazinājies un arī pasaules tirdzniecība ir atgriezusies iepriekšēja līmenī. Tomēr atkopšanās pasaules ekonomikā ir nevienmērīga un nepilnīga. Pagaidām ierobežotā vakcīnu pieejamība un bažas par lipīgāku COVID-19 vīrusa mutāciju izplatību liek domāt, ka dažādi ierobežojumi ekonomikā būs nepieciešami vismaz līdz pavasara mēnešiem, un līdz ar to ekonomikas atkopšanās 2021. gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš. Tas ir licis mums samazināt arī Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes 2021. gadā no 3,6% uz 2,5%. Vienlaikus finanšu tirgos joprojām ir vērojams ļoti liels optimisms. Apjomīgi budžeta deficīti un monetārās stimulēšanas pasākumi turpinās atbalstīt ekonomiku arī 2021. gadā, savukārt augošā vakcīnu pieejamība dod iespēju cerētu uz strauju ekonomikas atkopšanos gada otrajā pusē, it īpaši pakalpojumu nozarēs. Tomēr risku ir daudz. Pašreizējie vakcinācijas tempi ir pārāk lēni, ilgstoši ierobežojumi ir liels finansiāls slogs uzņēmējiem un rada bažas par maksātnespējas pieaugumu, un arvien vairāk pazīmes liecina par potenciālu inflācijas pieaugumu. Arī jaunas, lipīgākas COVID-19 mutācijas izplatīšanās Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Dienvidāfrikā rada papildu riskus.

Līdzīgi, kā pasaulē kopumā arī Latvijas ekonomikas atkopšanās 2020. gada otrajā pusē ir bijusi negaidīti strauja, bet nepilnīga. Ekonomiskās aktivitātes kritums Baltijā 2020. gadā būs ievērojami mazāks nekā daudzās citās Eiropas, kā arī pasaules valstīs. Šī gada trešajā ceturksnī eirozonas IKP samazinājās par 4,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tikmēr Latvijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 2,6%, Igaunijā IKP samazinājās par 1,9%, savukārt Lietuvā pieauga par 0,1%. Tomēr situācija dažādās tautsaimniecības nozarēs joprojām ļoti atšķiras. Ja rūpniecībā un tirdzniecībā apjomi 2020. gada 3. ceturksnī jau bija atgriezušies iepriekšējā līmenī, tad pakalpojumu nozarēs situācija ir ļoti smaga, ko vēl vairāk pastiprina jaunie ierobežojumi. Pētījumi liecina, ka citiem korona vīrusiem sezonālais saslimstības maksimums ir janvārī vai februārī. Šķiet, arī COVID-19 vīrusam ir sezonāls raksturs, un 2020. gada rudenī saslimstības pieaugums Baltijā bija cieši saistīts ar gaisa temperatūras pazemināšanos. Tas liek domāt, ka pavasara mēnešos saslimstība mazināsies, tomēr atsevišķi ierobežojumi, visticamāk, būs nepieciešami līdz aprīlim vai maijam. Labā ziņa ir tā, ka pakalpojumu nozares strauji atkopjas tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija un tas ļauj cerēt uz pozitīvu 2021. gada otro pusi, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no valstu spējas nodrošināt pietiekamus vakcinācijas apjomus gada pirmajā pusē.

COVID-19 otrais vilnis un fiziskās distancēšanās ierobežojumi pasākumi, visticamāk, izraisīs atkārtotu ekonomiskās aktivitātes kritumu Baltijā 2020. gada nogalē un 2021. gada sākumā, taču kritums būs mazāks nekā 2020. gada pavasarī. Uzņēmēju noskaņojums Latvijā novembrī un decembrī nedaudz pasliktinājās, tomēr ir ievērojami labāks nekā pavasarī. Atšķirībā no pirmā viļņa, noskaņojums ir pasliktinājies tikai ierobežojumu tieši skartajās pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs, savukārt būvnieku un ražotāju noskaņojums nav būtiski mainījies. Par rūpniecības noturību liecina arī stabils elektroenerģijas patēriņš decembrī un janvārī. Papildu tam, kā liecina mūsu klientu kredītkaršu apgrozījums, arī patēriņš kopumā saglabājas stabils. Ierobežota pakalpojumu pieejamība ir veicinājusi pieaugumu preču segmentos. Protams tirdzniecības ierobežojumi negatīvi ietekmēja patēriņu decembra pēdējās nedēļās, tomēr nedēļu pirms ierobežojumiem bija vērojams liels tēriņu pieaugums un kopējie izdevumi decembrī, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, nebija būtiski mainījušies. Ierobežojumu ietekmē 2021. gads ir sācies vāji, tomēr uzņēmēji ir atraduši veidus, kā pielāgoties un kredītkaršu apgrozījums janvāra pirmajās nedēļās pārsniedz 2020. gada marta unaprīļa līmeni.

Inflācija Baltijā šobrīd ir tuvu 0%, jo COVID-19 ierobežošanas pasākumu dēļ ir būtiski sarukusi ekonomiskā aktivitāte, tomēr 2021. gadā inflācija, visticamāk, palielināsies. Lai arī pasaules ekonomika joprojām atrodas krīzē un palielinātais bezdarba līmenis bremzē algu, kā arī cenu kāpumu, tomēr resursu cenas pasaulē aug. Piemēram, kopš 2020. gada pavasara pārtikas cenas pasaulē ir palielinājušās par 20%, naftas - par 40% un atsevišķi metālu cenas par vairāk nekā 50%. Šos pieaugumus 2021. gada pirmajā pusē jutīsim arī patēriņa cenās Latvijā, lai gan ASV dolāra kursa kritums ir mazinājis resursu cenu kāpuma ietekmi uz inflāciju eirozonā. Vienlaikus gada otrajā pusē inflāciju veicinās pasaules ekonomikā gaidāmā cikliskā ekonomikas atveseļošanā, ja izdosies kāpināt vakcinācijas tempu un līdz rudenim pārvarēt COVID-19 pandēmiju.

Īstermiņa ciklisks inflācijas pieaugums pēc ekonomikas un resursu krituma 2020. gadā šobrīd ir loģisks, un pārejošs inflācijas pieaugums bija vērojams arī pēc 2008.-2009. gada finanšu krīzes. Taču aktuāls ir jautājums, vai tam sekos ilgstošāks inflācijas pieaugums vai arī globālajā ekonomikā turpināsies jau ierastais zemas inflācijas periods. Lielākais faktors par labu augstākai inflācijai noteikti ir ļoti apjomīgie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi, kas joprojām turpinās. To rezultātā ASV naudas piedāvājums (M3) pērn audzis par aptuveni 25%, kas ir straujākais pieaugums kopš otrā pasaules kara, savukārt eirozonā naudas piedāvājums audzis aptuveni par 10%, kas ir straujākas kāpums kopš 2008. gada. Patēriņu cenu inflāciju tas šobrīd neietekmē, jo ir sarucis naudas apgrozības ātrums, kas nozīmē to, ka nauda  atrodas finanšu sistēmā. Arī Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms pērn audzis par 12%, kas ir straujākais noguldījumu kāpums kopš eiro ieviešanas. Taču nav grūti iedomāties situāciju, ja pēc COVID-19 ierobežojumu atcelšanas šī nauda no finanšu sistēmas sāktu nonākt reālajā ekonomikā, it īpaši, ja paralēli sāktu palielināties patērētāju bažas par inflāciju. Vienlaikus, protams, nevaram aizmirst, ka arī pēc 2008.-2009. gada krīzesrekordzemas procentu likmes, centrālo banku finanšu aktīvu iegādes un apjomīgie fiskālie deficīti radīja bažas par inflāciju, kas nepiepildījās. Arī inflāciju ietekmējošie strukturālie faktori, piemēram, rietumu sabiedrību novecošanās un zemā dzimstība, kā arī ražošanas sistēmu globalizācija, COVID-19 krīzes ietekmē nav mainījušies. Tas liek būt piesardzīgiem, prognozējot strauju inflācijas kāpumu šoreiz, taču inflācija būs būtisks makroekonomiskās politikas jautājums tuvākajos gados.

Latvijas rūpniecībā un eksportā 2020. gada nogale ir bijusi veiksmīga un, neskatoties uz COVID-19 otro vilni, rudens mēnešos Latvijā ir sasniegti ražošanas, kā arī eksporta rekordi. Novembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 4,3% salīdzinājumā ar 2019. gada novembri, kas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš 2019. gada pirmās puses. Pozitīvās tendences rūpniecībā šobrīd vērojamas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. COVID-19 ierobežojumu dēļ ir būtiski sarukusi pakalpojumu pieejamība. Vienlaikus apjomīgie stimulēšanas pasākumi ir spējuši pasargāt iedzīvotāju ienākumus, kas ir ievērojami palielinājis pieprasījumu pēc dažādām precēm. Pasaulē vadošais ražotāju iepirkumu menedžeru noskaņojuma indekss ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2018. gada, un pasaules tirdzniecība faktiski ir atgriezusies pirms COVID-19 līmenī. Arī Latvijā ražošanas apjomi lielā daļā rūpniecības nozaru jau pārsniedz pirms COVID-19 līmenī, izņemot tekstilizstrādājumus, metāla izstrādājumus un dzērienu ražošanu, savukārt eksporta pieaugumu rudens mēnešos veicināja labā lauksaimniecības raža.

Arī mazumtirdzniecība šobrīd ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām nozarēm Latvijā, lai arī COVID-19 otrais vilnis ir licis valdībai apturēt dažādu ne pirmās nepieciešamības preču tirgošanu klātienē. Līdz šim lēmumam mazumtirdzniecība Baltijā bija atgriezusies pirms COVID-19 līmenī un novembrī mazumtirdzniecība Latvijā pieauga par 1,4% salīdzinājumā ar 2019. gada novembri. Tomēr tirdzniecībā Latvija atpaliek no citām Baltijas valstīm, kas daļēji varētu būt saistīts ar mazāk dāsniem atbalsta pasākumiem un bezdarbnieka pabalstiem. Vienlaikus no mūsu klientu maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka ir ievērojami mainījusies patēriņa struktūra, un tēriņi uz pakalpojumiem ir ievērojami sarukuši. Šāda pieprasījuma rotācija no precēm uz pakalpojumiem vērojama gan Latvijā, gan citās Eiropas un pasaules valstīs. Šobrīd arī tirdzniecību negatīvi ietekmē preču tirdzniecības aizliegumi klātienē, taču uzņēmumi ir būtiski palielinājuši attālināto tirdzniecību un kopējie iedzīvotāju tēriņi joprojām ir virs 2020. gada pavasara līmeņa.

Vislielākie kritumu ekonomikā šobrīd ir vērojami pakalpojumu nozarēs. Piemēram, transporta, viesnīcu un restorānu, kā arī izklaides nozarēs kritumi 2020. gada 3. ceturksnī bija 15-25% robežās pret 2019. gadu. Gada nogalē pakalpojumu nozarēs tika ieviesti atkārtoti ierobežojumiem un kritums šajās nozarēs atkal paātrinājās. Kā liecina mūsu klientu kredītkaršu apgrozījums, kopš vasaras tēriņi uz pakalpojumiem Latvijā ir sarukuši par aptuveni 50%. Labā ziņa, protams, ir tā, ka šīs nozares strauji atkopjas tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija, taču tūrismā, ēdināšanā, izklaides un transporta pakalpojumos pilnvērtīga atkopšanās prasīs laiku un būs iespējama tikai kopā ar vakcināciju. Vienlaikus pakalpojumu nozarēs ir liels atliktā pieprasījuma potenciāls un 2021. gada otrajā pusē, manuprāt, šajās nozarēs ir iespējama ļoti strauja atkopšanās, ja valstīm izdosies kāpināt vakcinācijas apjomus un valstis spēs atbalstīt pakalpojumu nozares uzņēmumu izdzīvošanu līdz tam laikam.

COVID-19 pandēmija būvniecības nozari nav būtiski ietekmējusi un 2020. gadā būvniecības apjomi kopumā saglabājās 2019. gada līmenī. Protams, ekonomiskās aktivitātes kritums un nenoteiktība par ekonomikas attīstības perspektīvām tuvākajos gados ir negatīvi ietekmējis dažādu uzņēmumu un nozaru investīciju plānus. To redzam arī relatīvi zemā un piesardzīgā pieprasījumā pēc kredītiem. Tomēr valstis turpina stimulēt ekonomiku, piemēram, Latvijas valdība 2021. gadā ir piešķīrusi papildu 100 miljonu eiro ceļu būves nozarei, un nekustamo īpašumu tirgus gada nogalē ir bijis ļoti aktīvs. Decembrī nekustamo īpašumu darījumu skaits Latvijā salīdzinājumā ar 2019. gada decembri pieauga par 20%. Arī COVID-19 otrais vilnis būvniecību būtiski nav ietekmējis un apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka 2021. gadā būvniecība saglabāsies 2020. gada līmenī. Savukārt 2022. gads būvniecībā varētu būt ļoti labs, jo ekonomikā ieplūdīs apjomīgas ES atjaunošanas fonda un Rail Baltica investīcijas, kas var radīt pat zināmus pārkaršanas riskus, ja tas sakritīs ar ciklisku privātā sektora pieprasījuma pieaugumu.

Bezdarba kāpums Baltijā 2020. gadā ir bijis mazāks kā gaidīts un trešajā ceturksnī Igaunijā tas sasniedza 7,7%, Latvijā 8,4%, savukārt Lietuvā 9,3%. COVID-19 otrā viļņa ietekmē bezdarbs Baltijā atkal ir pieaudzis, taču mazākā mērā nekā pavasarī un arī Latvijā dīkstāves darba pabalstu saņēmēju skaits novembrī un decembrī bija gandrīz uz pusi mazāks nekā pavasarī. Arī vakanču skaita samazināšanās ir bijusi mazāk izteikta nekā pavasarī. Vienlaikus 2020. gadā Baltijā turpināja augt arī darba algas. Saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem, 2020. gada 3. ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 5,9% salīdzinājumā ar 2019. gadu, savukārt Igaunijā un Lietuvā algu kāpums bija attiecīgi 3,2%, un 10,4%.Tomēr faktiskais ienākumu pieaugums būs mazāks nekā to rāda vidējā alga, jo ir samazinājusies nodarbinātība un nostrādāto stundu skaits. Piemēram, mūsu Latvijas privātpersonu klientu ienākumi decembrī bija par 2,9% lielāki nekā 2019. gada decembrī.

Neskatoties uz COVID-19 izraisīto ekonomikas kritumu un bezdarba pieaugumu, mājsaimniecību noguldījumi Baltijā 2020. gadā ir palielinājušies par 12–14%, savukārt Lietuvā uzņēmumu noguldījumi ir pieauguši par 36%. Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms 2020. gadā ir audzis par aptuveni 900 miljoniem eiro, savukārt Lietuvā un Latvijā ir samazinājies banku kredītportfelis. Tas liek domāt, ka Baltijā šobrīd ir ievērojams apjoms neaktīvas naudas, kas varētu ieplūst patēriņā un investīcijās, it īpaši, ja vakcīnas adopcija būs veiksmīga un sāktu augt inflācijas gaidas. Krīzes laikā izveidotie piespiedu uzkrājumi ir viens no faktoriem, kas varētu veicināt strauju patēriņa pakalpojumu nozaru atkopšanos 2020. gada otrajā pusē.

Pēc manām prognozēm IKP kritums 2020. gada pēdējā un 2021. gada pirmajā ceturksnī būs ievērojami mazāks nekā 2020. gada pavasarī, taču šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķi ierobežojumi cīņai ar COVID-19 būs nepieciešami līdz pavasarim. Domāju, ka 2021. gada pirmā puse būtiski atšķirsies no gada otrās puses, taču 2021. gadāpēc manām prognozēm Latvijas IKP izaugsme būs aptuveni 2,5%. Tikmēr bezdarbs Latvijā 2021. gada sākumā varētu sasniegt 9%, taču 2021. gadā kopumā tas varētu būt robežās no 7,5% līdz 8%. Nelielas bažas rada tas, ka 2020. gadā izaugsmes tempi būtiski noplakuši arī COVID-19 tieši neskartajās nozarēs, piemēram, IT pakalpojumi. Lielākais risks prognozēm,protams, ir kādas problēmas ar vakcīnas ieviešanu vai tās darbības efektivitāti jaunu mutāciju gadījumā, kā rezultātā arī nākamajā ziemā būtu nepieciešams atkal ieviest dažādus ierobežojumus ekonomikā. Un bez COVID-19 ir arī citi riski, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos 2021. gada otrajā pusē, piemēram, iespējams nepamatoti lielais optimisms finanšu tirgos, it īpaši, ja inflācijas pieaugums liktu apšaubīt ļoti stimulējošās monetārās politikas ilgtspēju, ģeopolitiskā situācija un tirdzniecības konfliktu tālāka eskalācija, kā arī augstais valstu un uzņēmumu parādu līmenis pēc krīzes. Tomēr 2022. gads varētu būt ļoti labs, jo ekonomikā ieplūdīs apjomīgas ES investīcijas un IKP pieaugums varētu pārsniegt 5%.