Bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš par aktuālo

Pēdējos mēnešos gan ASV, gan eiro zonā ekonomiskā situācija bijusi labāka, nekā gaidīts. Piemēram, bezdarba līmenis ASV janvārī ir samazinājies līdz 3,4%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 50 gadu laikā, un tas liecina par ļoti spēcīgu darba tirgu. Līdzīgi IKP eirozonā 2022. gada 4. ceturksnī pieauga par 1,9%, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni. Tāpat arī inflācija varētu būt jau sasniegusi maksimumu un tagad sāk samazināties. Tās ir pozitīvas tendences, tomēr nenoteiktība joprojām ir augsta un joprojām pastāv būtiski riski ekonomikas izaugsmei. COVID-19 pandēmija ir beigusies, tomēr ekonomikā ir parādījušies jauni riski, tostarp Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze Eiropā, augstākā inflācija pēdējo 30 gadu laikā un strauji augošās procentu likmes, kā arī ekonomikas bremzēšanās Ķīnā. Šie faktori ir jūtami ietekmējuši Baltijas valstis, izraisot ekonomikas izaugsmes apstāšanos 2022. gada otrajā pusē. Tomēr arī pašreizējo situāciju pasaules ekonomikā joprojām ir ļoti grūti novērtēt, jo ir redzama liela atšķirība starp dažādiem ekonomikas rādītājiem. Lai gan daži rādītāji, piemēram, pozitīvs IKP pieaugums, zems bezdarba līmenis, pieaugošais mazumtirdzniecības apjoms liecina par stabilu un veselīgu ekonomiku, citi faktori - patērētāju un uzņēmumu noskaņojums un apsteidzošie rādītāji finanšu tirgos joprojām norāda uz augstu recesijas risku.

Krievijas iebrukums Ukrainā kopā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem atjaunojamās enerģijas ražošanai un problēmām Francijas kodolenerģijas nozarē noveda pie rekordaugstām enerģijas cenām Eiropā 2022. gada vasarā. Šī krīze kļuva par vienu no galvenajiem riskiem ES ekonomikai. Tomēr enerģijas taupības pasākumi, dabasgāzes importa pieaugums no citiem piegādātājiem un citu energoresursu, piemēram, ogļu un koksnes izmantošana, novērsa krīzes tālāku eskalāciju. Rezultātā dabasgāzes cenas ir samazinājušās par vairāk nekā 75% no 2022. gada augstākajiem līmeņiem, un dabasgāzes krājumu līmenis ES joprojām ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim priekš februāra mēneša. Kopš 2021. gada ES dabasgāzes imports no Krievijas ir samazinājies gandrīz par 80%, bet citi avoti, piemēram, Norvēģija, ASV, Katara un Āfrika, lielākoties ir aizvietojuši šo zaudēto piegādi. Kopējais pieejamais dabasgāzes apjoms Eiropā ir samazinājies tikai par 10-15%. Tikmēr dabasgāzes patēriņš ir sarucis par vairāk nekā 10%, bet Baltijas reģionā – par vairāk nekā 30%, valstīm pārejot uz citiem enerģijas avotiem. Rezultātā Inčukalna dabasgāzes krātuves piepildījums Latvijā joprojām pārsniedz 40%. Šie faktori kopā ar kritumu energoietilpīgās ražošanas nozarēs ir samazinājuši būtiskas enerģētikas krīzes risku arī nākamajā ziemā.

Pasaules ekonomikai ir izdevies izturēt kārtējos satricinājums un līdz šim tā ir izvairījusies no recesijas. Enerģētiskā situācija Eiropā uzlabojas, jo enerģijas taupības pasākumi, dabasgāzes importa pieaugums no citiem piegādātājiem un citu energoresursu izmantošana ir novērsusi nopietnu enerģijas krīzi. Turklāt negaidītā ekonomikas noturība pret augsto inflāciju un pieaugošajām procentu likmēm ASV un eirozonā liecina, ka uzņēmumi un patērētāji pielāgojas jaunajai ekonomiskajai situācijai, savukārt ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšana Ķīnā veicinās ekonomisko aktivitāti pasaules otrajā lielākajā ekonomikā 2023. gada otrajā pusē. Neskatoties uz daudziem riskiem un nenoteiktību, piemēram, kāda būs procentu likmju kāpuma ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu un kreditēšanu, ekonomikas izaugsmes perspektīvas 2023. gadam šķiet labākas nekā tās bija 2022. gada rudenī. Tas atspoguļojas labākās ekonomikas prognozēs, tostarp Bloomberg konsensa IKP prognozes eirozonai 2023. gadā, kas ir uzlabojušās no -0,1% 2022. gada novembrī līdz 0,3% šobrīd. Savukārt 2023. gada janvārī Starptautiskais Valūtas fonds palielināja prognozēto pasaules IKP pieaugumu 2023. gadā par 0,2% līdz 2,9%.

Pēdējo divu gadu laikā inflācija ir bijusi viens no lielākajiem izaicinājumiem pasaules ekonomikā, taču tagad ir pazīmes, ka tā ir sasniegusi maksimumu un 2023. gadā sāks samazināties. ASV inflācija jau sarukusi no 9,1% 2022.gada jūnijā līdz 6,4% 2023.gada janvārī, savukārt eirozonas inflācija janvārī ir nokritusi līdz 8,5%. Lai gan inflācija Baltijā saglabājas augsta, Lietuvā un Igaunijā tā jau ir noslīdējusi zem 20%, un līdz 2023. gada vidum inflācija Baltijā varētu samazināties zem 10%. Ir signāli, ka inflācija turpinās kristies, jo enerģijas cenas Eiropā atgriežas normālā līmenī un naftas cenas pasaulē ir samazinājušās no vairāk nekā 120 USD par barelu līdz aptuveni 80 USD. Turklāt konteineru piegādes izmaksas ir samazinājušās līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem pasaules ražošanas piegāžu ķēžu darbībā. Arī Covid-19 atbalsta pasākumi ir beigušies, procentu likmes ir ievērojami pieaugušas, un naudas piedāvājums ASV 50 gadu laikā pirmo reizi sarūk vairāk nekā pēc pieauguma par vairāk nekā 25% 2021. gadā. Līdz ar to finanšu tirgos ir arvien vairāk signālu par to, ka centrālās bankas jau ir tuvu procentu likmju paaugstināšanas cikla beigām. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka inflācija vēl nav pārvarēta, un tā joprojām var radīt jaunus draudus ekonomikai. Pakalpojumu cenu inflācija joprojām ir augsta, bezdarbs ir zems, un ir ievērojams spiediens paaugstināt algas. Tas nozīmē, ka, ja vien ekonomikā nenotiks jauni satricinājumi, centrālo banku procentu likmes saglabāsies relatīvi augstas un tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt ievērojamus procentu likmju samazinājumus.

Tuvums karam Ukrainā un tirdzniecības sakaru mazināšana ar Krieviju ir veicinājusi ekonomikas izaugsmes palēnināšanos Baltijā, savukārt augstās enerģijas cenas un augošās pasaules resursu cenas ir veicinājušas inflācijas strauju pieaugumu, kas 2022. gada beigās pārsniedza 20%. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs ir samazinājies straujāk nekā citās ES daļās, un IKP pieaugums 2022. gada otrajā pusē palēninājās līdz gandrīz 0%. Latvijā 2022. gada 4. ceturksnī IKP palika nemainīgs, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, savukārt Lietuvā IKP samazinājās par 0,4%. Tikmēr Igaunijā 2022. gada 3. ceturksnī IKP samazinājās par 2,3%, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, lai gan tas daļēji ir saistīts ar spēcīgu bāzes efektu, ko radīja vienreizēji investīciju darījumi Igaunijā 2021. gadā.

2022. gadā Baltijas valstīm ir izdevies izvairīties no recesijas ekonomikā kopumā, taču rūpniecība tajā jau ir iekļuvusi. Pēc pandēmijas augstais pieprasījums ir noplacis un krājumu līmeņa atjaunošana ir izraisījusi krājumu cikla bremzēšanos rūpniecībā, un jaunie rūpnieciskie pasūtījumi Baltijā ir manāmi samazinājušies. 2022.gada decembrī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā samazinājās par 2,6%, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, Igaunijā izlaide samazinājās par 11,5%, bet Lietuvā - par 10,3%. Lai gan augstās enerģijas izmaksas ir viens no faktoriem rūpniecībās kritumā, lejupslīde ir redzama lielākajā daļā rūpniecības nozaru un arī daudzās citās valstīs. Apsteidzošie rādītāji, piemēram, pasaules eksporta pasūtījumi, liecina, ka 2023. gada pirmajā pusē pieprasījums apstrādes rūpniecībā saglabāsies vājš, taču atveseļošanās varētu sākties otrajā pusē.

Neskatoties uz augsto inflāciju, patērētāji Baltijas reģionā turpina tērēt, un nominālie tēriņi, kā arī mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē, 2022. gadā pieauga par vairāk nekā 20%. Tomēr patērētāju noskaņojumu pasliktināšanās un tas, ka patēriņa cenas pieauga ātrāk nekā algas, ir izraisījis pirktspējas samazināšanos. Tā rezultātā reālais patēriņš stagnē un 2022. gada decembrī pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā Baltijā samazinājās par vairāk nekā 3%, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada. Augsto enerģijas cenu ietekme ir kļuvusi pamanāmāka, lai gan valdības atbalsta pasākumi ir mazinājuši augsto energoresursu cenu radīto slogu. Lai kompensētu inflāciju, mājsaimniecības izmanto Covid-19 uzkrājumus un palielina patēriņa kredītu izmantošanu. Tāpat patērētāji arī maina savus patēriņa paradumus un grozu, meklējot lētākas alternatīvas. Piemēram, pārtikas cenu inflācija Latvijā decembrī sasniedza 29%, bet mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē pārtikas veikalos pieauga tikai par 16%. Tomēr ir labas ziņas, jo gāzes un elektrības cenas krītas, un, ja šīs tendences turpināsies, gada otrajā pusē samazināsies arī apkures tarifi. Tāpat situācija darba tirgū joprojām ir labvēlīga un augošās darba algas balstīs patēriņu 2023. gadā. Tomēr maz ticams, ka šogad mazumtirdzniecības apjomi Baltijā būtiski pieaugs un tie varētu pat nedaudz samazināties joprojām augstās inflācijas dēļ.

Pēdējo divu gadu laikā būvniecībā galvenais izaicinājums bija izmaksu pieaugums, savukārt nekustamā īpašuma tirgus šobrīd saskaras ar jaunu izaicinājumu - augstākas procentu likmes ir samazinājušas jaunu hipotekāro kredītu izsniegšanu un aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū palēninās. Lai gan šīs tendences vēl nav tik izteiktas kā citos pasaules mājokļu tirgos, ir skaidrs, ka procentu likmju kāpums būs kavējošs faktors būvniecības sektoram. Globālie mājokļu tirgi jau ir sākuši strauji atdzist, un ASV esošo māju pārdošana un māju celtnieku noskaņojums ir manāmi samazinājies, savukārt Zviedrijā mājokļu cenas jau ir kritušās par vairāk nekā 15% no to augstākā līmeņa. Mājokļu tirgi Baltijas valstīs ir bijuši līdzsvarotāki, cenām pārsvarā augot vienā ātrumā ar algām pēdējā desmitgadē. Tomēr atsevišķos nekustamā īpašuma tirgus segmentos kopš COVID-19 pandēmijas sākuma ir bijis ievērojams cenu pieaugums, un tādēļ vietām ir iespējamas cenu korekcijas. Augsts mainīgās procentu likmes hipotēku īpatsvars Baltijas reģionā nozīmē, ka mājokļu īpašnieki, kuriem ir hipotēkas, Euribor pieauguma ietekmi izjutīs vairāk nekā citās valstīs, lai gan parādu līmenis Baltijā ir viens no zemākajiem eiro zonā un ietekme uz mājsaimniecībām būs mazāka, nekā no augstajām enerģijas izmaksām. Turklāt Baltijas reģions nākamajos divos gados ieplūdīs apjomīgas Eiropas Savienības fondu investīcijas, Latvijas valdībai plānojot 2023.gadā palielināt investīcijas par 700-900 miljoniem. Tas veicinās pieaugumu būvniecības nozarē un Baltijas valstu ekonomikās kopumā laikā, kad investīciju aktivitāte privātajā sektorā ir zemāka.

2022. gada decembrī bezdarba līmenis Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinājās līdz attiecīgi 7,1%, 5,8% un 5,7%. Tajā pašā laikā algas turpināja augt, vidējai algai Igaunijā 2022. gada trešajā ceturksnī pieaugot par 8,1%, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada. Tikmēr Latvijā algas pieauga par 6,3%, bet Lietuvā - par 12,6%. Lai gan ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, uzņēmumi pagaidām ir piesardzīgi un neiesteidzas samazināt darbinieku skaitu. Nelabvēlīgās demogrāfijas dēļ Baltijā samazinās darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits, ik gadu pensijā dodoties vairāk cilvēku nekā ienāk darba tirgū. Un nav paredzams, ka situācija mainīsies pat ar migrāciju no Ukrainas. Šī demogrāfiskā problēma īpaši jūtama nozarēs, kurās strādājošo vidējais vecums ir augstāks, piemēram, veselības aprūpē un izglītībā, kā arī daļā rūpniecības, transporta un valsts pārvaldes struktūrās. Tiek skartas arī nozares, kurās strādā daudzi jaunieši, piemēram, ēdināšana un izmitināšana. Pandēmijas laikā uzņēmumiem bija grūtības atrast jaunus darbiniekus, lai aizstātu tos, kuri tika atlaisti. Līdz ar to šobrīd darba tirgū ir mazāk vakanču un darba sludinājumu un uzņēmumi nesteidzas ar darbinieku atlaišanu.

Tomēr izaugsmes perspektīvas 2023. gadam šobrīd ir labākas nekā tās bija 2022. gada rudenī, un, lai gan ekonomiskā situācija joprojām ir sarežģīta, ir pamats piesardzīgam optimismam. No sliktākajiem enerģijas krīzes scenārijiem izdevies izvairīties, lai gan enerģētikas izaicinājumi vēl nav pilnībā atrisināti un cenas joprojām ir augstas. Inflācija ir sasniegusi augstāko punktu, un sagaidāms, ka līdz 2023. gada vidum tā strauji samazināsies. Pagaidām Baltijas inflācijas skaitļos dabasgāzes cenu kritums vēl nav redzams, taču, ja cenas saglabāsies šajā līmenī, apkures tarifiem Baltijas valstīs vajadzētu būtiski samazināties šī gada rudenī, un ir iespējama arī īslaicīga deflācija 2023. gada beigās vai 2024. gada sākumā. Tajā pašā laikā patēriņš joprojām ir relatīvi stabils, neskatoties uz negatīvo patērētāju noskaņojumu. Nekustamo īpašumu tirgus sāk atdzist, taču mazāk nekā citās valstīs un tuvāko gadu laikā mūsu reģionā ieplūdīs nozīmīgas ES fondu investīcijas. Uzņēmēju noskaņojums Baltijas valstīs uzlabojas, un tas drīzāk liecina par 0% ekonomikas pieaugumu, bet ne par lielu recesiju. Tomēr recesija joprojām ir risks, iespējams, 2023. gada otrajā pusē. Zems bezdarba līmenis ir laba zīme, taču tas ir atpaliekošs rādītājs un salīdzinoši maz liecina par nākotnes izaugsmes perspektīvām. Augstākas procentu likmes jau atvēsina mājokļu tirgus visā pasaulē, un daudzi signāli pasaules ekonomikā joprojām norāda uz recesijas tuvošanos. Apstrādes rūpniecība Baltijā jau šobrīd atrodas recesijā, un krājumu negatīvais cikls rūpniecībā, visticamāk, ilgs līdz gada beigām. Labākas ziņas šogad varētu sagaidīt no Ķīnas, kur tiek prognozēts, ka ekonomika atveseļosies pēc COVID-19 ierobežojumu atcelšanas. Lielāks pieprasījums Ķīnā var atkal paaugstināt dabas resursu cenas, tāpēc inflācijas izaicinājumi noteikti nav beigušies, lai gan finanšu tirgi sagaida, ka centrālo banku procentu likmju paaugstināšana, visticamāk, beigsies jau tuvākajā laikā. Pēc manām prognozēm, inflācija Baltijas valstīs šogad varētu būt 7-9% robežās, savukārt IKP Baltijas valstīs 2023.gadā varētu sarukt par 1-1,5%, 2024.gadā sagaidot pieaugumu 3-4% apmērā.