Baltijas valstīs gaidāma strauja ekonomikas atkopšanās

Pasaulē turpinās COVID-19 pandēmija, taču globālajā ekonomikā situācija ir būtiski uzlabojusies un 2021. gadā ir gaidāma straujākā izaugsme pēdējās desmitgadēs

Pasaules ražotāju noskaņojums pēdējos mēnešos ir sasniedzis rekordlielus augstumus, jo pieprasījuma atkopšanās ir bijusi daudz straujāka nekā gaidīts un atsevišķās nozarēs, piemēram, procesoru ražošanā, piedāvājums šobrīd netiek līdzi pieprasījumam. Vienlaikus, līdz ar COVID-19 saslimstības līmeņu samazināšanos attīstītajās valstīs, arī pakalpojumu nozarēs noskaņojums ir sācis uzlaboties. Arī COVID-19 otrais vilnis attīstītajās pasaules valstīs ir izraisījis ievērojami mazāku ekonomiskās aktivitātes kā pirmajā vilnī. Optimisms par ekonomikas izaugsmes perspektīvām redzams arī finanšu tirgos un globālās ekonomikas izaugsmes prognozes tiek koriģētas uz augšu. Kā liecina Starptautiskais Valūtas fonda aprīļa prognozes, pasaules ekonomikā 2021. gadā augs par 6%, savukārt 2022. gadā par 4,4%. Tik strauja atkopšanās pasaules ekonomikā lielā mēra ir bijusi iespējama, pateicoties bezprecedenta fiskālās un monetārās politikas atbalstam. Ar centrālo banku atbalstu, ASV budžeta deficīts 2021. gadā jau otro gadu pēc kārtas varētu pārsniegt 15% no IKP, savukārt eirozonā budžeta deficīts 2021. gadā pārsniegs 7% un budžeta deficīti būtiski pieauguši arī Baltijas valstīs.

COVID-19 pandēmija pasaulē nav beigusies un mūsu ikdienu šis vīruss, visticamāk, tik drīz nepametīs

Arī Baltijas valstīs 2021. gads ir sācies ar COVID-19 otro vilni un atkārtotiem ierobežojumiem ekonomikā. Labā ziņa ir tā, ka Izraēlas, Lielbritānijas un arī ASV pieredze rāda, ka vakcīnas pret COVID-19 ir efektīvas un tas ir ceļš šīs krīzes pārvarēšanai. Šobrīd Eiropas Savienībā vakcinācijas temps par dažiem mēnešiem atpaliek no šim valstīm, bet vakcīnu pieejamība uzlabojas un tas nozīmē, ka vismaz attīstītajās valstīs COVID-19 pandēmijai ir redzamas beigas. Vienlaikus arvien vairāk pazīmes liek domāt, ka, tāpat kā citi koronavīrusi, arī COVID-19 varētu būt sezonāls vīruss un tādēļ tuvākajā vasaras periodā saslimstība mazināsies. Tomēr rudenī ir iespējami nepatīkami pārsteigumi, it īpaši, ja vakcinācijas nebūs pietiekami pūļa imunitātes sasniegšanai.

Baltijas valstīs gaidāma strauja ekonomikas atkopšanās, bet šogad nebūsim starp izaugsmes līderiem

Īstermiņa ekonomikas rādītāji liek domāt, ka 2021. gada sākums Baltijas valstu ekonomikās nav bijis tik slikts kā domāts un ekonomikas kritums otrajā vilnī būs ievērojami mazāks kā COVID-19 pirmajā vilnī 2020. gada pavasarī. Uzņēmēji un ekonomika turpina pielāgoties COVID-19 ierobežojumiem un atrast veidus, piemēram, attīstot attālināto tirdzniecību, savukārt rūpniecībā un būvniecībā ekonomiskā aktivitāte nav samazinājusies. Tas pēdējos mēnešos ir ļāvis uzlabot ekonomikas izaugsmes prognozes un saskaņā ar mūsu prognozēm Latvijas ekonomika šogad varētu augt par 3,6%. Arī Lietuvā un Igaunijā izaugsme šogad pārsniegs 3%, tomēr Baltijas valstis šogad, visticamāk, nebūs starp izaugsmes līderiem, jo pērn ekonomikas rādītāji bija labāki nekā citur Eiropā un tādēļ šogad ir mazāks atkopšanās potenciāls. Arī cīņa ar COVID-19 šobrīd nevedas tik labi kā iepriekšējā gadā un ekonomikā joprojām ir daudzi ierobežojumi. Vienlaikus, manuprāt, ir pamatoti cerēt, ka šī gada otrajā pusē un nākamgad ekonomikas aktivitāte būtiski palielināsies, un 2022. gadā Latvija IKP izaugsme varētu sasniegt 6%.

Apstrādes rūpniecība šobrīd ir viena no spēcīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā

Atšķirībā no COVID-19 pirmā viļņa, otrajā vilnī pamatā ir cietušas tikai tās nozares, kuru darbību ir ierobežojusi valsts un rūpniecības darbība nav bijusi būtiski traucēta. Globālais ražošanas cikls šobrīd atrodas spēcīgā augšupejas fāzē, kas saistīts ar negaidīti strauju pieprasījuma atkopšanos pēc COVID-19 sākotnējā šoka, pieprasījuma struktūras maiņu no precēm uz pakalpojumiem, un pērnā gada ražošanas ķēžu pārrāvumu izraisītu zemu krājumu līmeni daudzās nozarēs. Kā liecina Baltijas uzņēmēju aptaujas, arī mūsu reģionā eksporta pasūtījumi rūpniecībā aug un 2021. gada pirmajos divos mēnešos ražošanas apjomi Latvijā ir auguši par 2,5% salīdzinājumā ar 2020. gada sākumu. Tikmēr Lietuvā apstrādes rūpniecībā pieaugums gada pirmajos divos mēnešos sasniedza 6%, savukārt Igaunijā ražošanas apjomi par 5%. Elektroenerģijas patēriņš Baltijā turpina augt un pavasara mēnešos rūpniecības pieaugums būtiski paātrināsies, jo ražošanas apjomi tiks salīdzināti ar COVID-19 pirmo vilni. Papildus tam eksporta pieaugumu šobrīd veicina ne tikai ražošanas, bet arī cenu kāpums. Pēdējos mēnešos pasaules tirgos strauji augušas daudzu dabas resursu cenas, tajā skaitā arī graudu cenas kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 40% un sasniegušas augstāko līmeni kopš 2013. gada. Savukārt koksnes cenas ASV biržās kopš pērnā gada vidus ir gandrīz trīskāršojušās un šis efekts daļēji jūtams arī Latvijā. Gan graudi, gan koka izstrādājumi veido ievērojamu daļu no Latvijas eksporta, lai arī ne visi koka produktu ražotāji izejvielu cenu kāpumu var nodot patērētājam. Protams atsevišķās rūpniecības nozarē COVID-19 krīze joprojām ir jūtama, piemēram, dzērienu ražošana, kur jūt pierobežas alkohola tirdzniecības sarukumu, taču daudzās nozarēs ražošanas apjomi pārsniedz pirms COVID-19 līmeni.

Pakalpojumu nozares šobrīd ir pārliecinoši vājākais ekonomikas posms

Tomēr, COVID-19 saslimstībai mazinoties, šajās šo nozarēs ir liels atgūšanās potenciāls. Piemēram, tūrisma nozarē kopš 2019. gada nogales aptuveni 75% no darbiniekiem ir zaudējuši darbu vai arī saņem dīkstāves pabalstus. Apjomīgi kritumi 2020. gadā fiksēti arī izklaides, ēdināšanas un pasažieru pārvadājumos, kā arī citās pakalpojumu nozarēs. Tā rezultātā Latvijas pakalpojumu eksports 2020. gadā saruka par vairāk nekā 20%. Tomēr labā ziņa ir tā, ka gan Baltijas valstu 2020. gada vasaras, gan citu valstu, kurām ir izdevies ierobežot COVID-19 izplatību, pieredze liecina, ka pakalpojumu nozares strauji atgūstas tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija. Pakalpojumu nozaru atkopšanās būs nozīmīgs faktors ekonomikas kopējā izaugsmē 2021. gada otrajā pusē un 2022. gadā, ja būs izdevies ierobežot COVID-19 pandēmiju.

Veikalu slēgšana ir ierobežojusi tirdzniecību, taču nozare atkopsies tiklīdz tiks mazināti ierobežojumi

COVID-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku un patēriņu ir bijusi ļoti nevienmērīga un 2020. gadā līdz ar pakalpojumu nozare darbības ierobežošanu pieprasījums tirdzniecībā pieauga, un nozare bija viena no straujāk augošajām nozarēm ekonomikā. Šobrīd nozares darbība ir būtiski ierobežota, taču iedzīvotāju ieņēmumi un uzkrājumi aug, savukārt uzņēmēji turpina pielāgoties jaunajai situācijai gan paplašinot tirdzniecību internetā, gan radoši interpretējot un piemērojot tirdzniecībai noteiktos ierobežojumus. Šī gada pirmajos divos mēnešos Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par aptuveni 5%. Tas ir ievērojami sliktāks rezultāts nekā Lietuvā, kur martā tirdzniecības apjomi pieauga par 21% pret iepriekšējo gadu, un Igaunijā, kur gada pirmajos divos mēnešos tirdzniecība ir augusi par 5%. Tas protams rada jautājumus par Latvijas COVID-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumu efektivitāti. Vienlaikus kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums sevī slēpj būtiskas izmaiņas nozares struktūrā, jo ir pieaugusi pārtikas un attālinātā tirdzniecība, savukārt atsevišķās kategorijās, piemēram, lietoto apģērbu tirgošanā tirdzniecība ir gandrīz pilnībā apstājusies. Labā ziņa ir tā, ka mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liecina, ka tirdzniecības rādītāji pakāpeniski uzlabojas jau kopš janvāra vidus, un apgrozījums preču segmentos pieaug ik reizi, kad tiek mazināti kādi ierobežojumi. Tas liek domāt, ka pieprasījums ir gana spēcīgs un nozare spēs atkopties tiklīdz būs iespēja atcelt esošos ierobežojumus.

Bezdarbs ir pieaudzis, tomēr aug arī iedzīvotāju ienākumi

Darba tirgū Baltijā šobrīd ir vērojama paradoksāla situācija. Bezdarbs ir ievērojami pieaudzis, tomēr atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktiskais bezdarbs, ir grūti, jo ekonomiskā aktivitāte ir mākslīgi ierobežota un daudzi strādājoši saņem dīkstāves pabalstus. Kā liecina oficiālās statistikas dati 2020. gada 4. ceturksnī sasniedza 7,9% Latvijā, 7,4% Igaunijā un 9,1% Lietuvā, savukārt šī gada martā reģistrētais bezdarbs Latvijā sasniedza 8,2%. Papildus tam Latvijā vairāk nekā 60’000 cilvēki 2021. gada februārī saņēma dīkstāves pabalstus. Domājams, ka patieso bezdarba līmeni un pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz darba tirgu būs iespējams novērtēt tikai pēc dažādo ierobežojumu atcelšanas. Taču, neskatoties uz bezdarba kāpumu, apjomīga valsts atbalsta rezultātā iedzīvotāju ieņēmumi ir pat pieauguši un mājsaimniecībās, kā arī uzņēmumi strauji uzkrāj līdzekļus. Februārī mājsaimniecību uzkrājumi Baltijā bija 15-22% lielāki nekā pirms pandēmijas sākuma, savukārt Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi bankās 2020. gadā ir auguši par aptuveni 1 miljardu eiro. Vienlaikus pandēmijā esam aizņēmušies piesardzīgi un kredītportfelis būtiski nav audzis. Šie papildus uzkrājumu veido ievērojamu potenciālu resursu atliktajam patēriņam gan pakalpojumu, gan tirdzniecības nozarēs.

Valsts atbalsts ekonomikai ir bijis kritiski svarīgs

Ļoti liela nozīme COVID-19 ekonomisko zaudējumu mazināšanā ir bijusi valsts atbalsta instrumentiem. Apturēto nozaru darbiniekiem un uzņēmumiem atņemtie ienākumi vismaz daļēji tiek kompensēti, un papildus tam ir ievērojami palielinātas investīcijas būvniecībā, kā arī stimulēt ekonomisko aktivitāti papildus palīdz dažādi vienreizējie pabalsti. Tas viss protams notiek uz budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina, un 2021. gadā valsts budžeta deficīts Latvijā varētu pārsniegt 9% no IKP iepriekš plānoto 3,7% vietā. Savukārt Lietuvā un Igaunijā budžeta deficīts varētu sasniegt attiecīgi 5% un 7% no IKP, liecina Starptautiskā Valūtas fonda prognozes. Tas ir liels atbalsts ekonomikai, bet Baltijas valstis šajā ziņā nav unikālas un makroekonomiskās politika kopumā šobrīd ir ļoti stimulējoša gandrīz visur pasaulē, lai arī nākotnē varētu būt liels izaicinājums šo atbalstu pārtraukt. Tikmēr Baltijā zaudēto ienākumu aizvietošana ir ļāvusi mazināt ekonomiskās aktivitātes kritumu un stimulējusi nekustamo īpašumu tirgu, kur īpaši strauji ir augusi interese par lielākiem mājokļiem tuvu galvaspilsētai, kā arī reģionos. Tas stimulē arī būvniecību, un turpmākajos gados ekonomikā, kā arī būvniecībā ieplūdīs apjomīgi līdzekļi no ES ekonomikas atjaunošanas fonda, un Rail Baltica projekta realizācijas.

COVID-19 pandēmija joprojām ir lielākais risks ekonomikai

Manuprāt, pakalpojumu nozaru atkopšanās, augšupejošs rūpniecības cikls pasaulē, un apjomīgu līdzekļu ieplūde būvniecībā ir spēcīgi argumenti, kādēļ Latvijas un Baltijas valstu ekonomikas izaugsmei 2021. otrajā pusē, kā arī turpmākajos divos gados būs ļoti strauja. Taču vienlaikus ir arī pietiekami nozīmīgi riski un COVID-19 pandēmijas jauni viļņi Baltijā joprojām ir viens no būtiskākajiem. Ir skaidrs, ka situācija ekonomikā un tās tālākā attīstība tuvākajos mēnešos lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ātri ar vakcināciju mums izdosies sasniegt pūļa imunitāti. Līdzšinējā COVID-19 vīrusa izplatība Baltijā liek domāt, ka šis vīruss  varētu būt sezonāls un tādēļ lielākie riski, manuprāt, ir saistīti ar gada otro pusi. Aprīļa beigās Latvijā pret COVID-19 vakcinēt ir tikai nedaudz vairāk kā 10% no iedzīvotājiem, kas ir uz pusi mazāk kā Lietuvā un Igaunijā, un bez būtiskiem uzlabojumiem Latvijas vakcinācijas procesā līdz rudenim var neizdoties sasniegt pūļa imunitāti. Tas ir ļoti nozīmīgs risks, jo tas var nozīmēt jaunus ierobežojumus ekonomikā, un arī jaunu ekonomiskās attīstības plaisu rašanos starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm.

Kopš pandēmijas sākuma izaugsmes rādītāji pasliktinājušies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, arī tajās, kuru darbība nav tikusi ierobežota

Uz smagi cietušo pakalpojumu nozaru fona ir viegli nepamanīt, ka 2020. gadā lēnāk nekā iepriekš augušas gandrīz visas citas pakalpojumu nozares. Piemēram, IT un biznesa pakalpojumu nozares eksports Latvijā un Baltijā kopš 2016. gada ir audzis par vidēji aptuveni 20% gadā. Tomēr 2020. gadā IT un biznesa pakalpojumu eksporta pieaugums Latvijā bija vien 3,6%. Līdzīgs ievērojams pieauguma tempu samazinājums pērn vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Iespējams, tas ir saistīts ar vispārīgu piesardzību, vai arī to, ka profesionālo pakalpojumu nozares var strādāt attālināti, tomēr COVID-19 satricinājumi ir apgrūtinājuši jaunu klientu piesaisti un biznesa attīstība attālināti nav tik viegla. Tādēļ cerams, ka šīs tendences mainīsies tiklīdz COVID-19 pandēmija būs pārvarēta, jo globālais pieprasījums pēc digitālajiem pakalpojumiem noteikti nav sarucis. Papildu tam pakalpojumu jomā ir liela nenoteiktība par to, kad varētu atkopties tūrisma nozare. Aktīvā tūrisma sezona strauji tuvojas, bet, spriežot pēc Google datiem, interese par Airbaltic un viesnīcām Baltijas valstu galvaspilsētās nav liela. Baltijas valstis šogad ar zemu saslimstību nevar lepoties un tas nozīmē, ka tūrisma nozarē atkopšanās varētu nenotikt 2021. gadā.

Fiskālās politikas normalizēšana būs izaicinoša

COVID-19 pandēmijas pārvarēšanai Baltijas valstis līdzīgi kā citas attīstītās ekonomikas ir īstenojušas apjomīgus ekonomikas atbalsta pasākumus. Tā rezultātā ir strauji pieaudzis budžeta deficīts, ko noteikti nav iespējams uzturēt ilgtermiņā. Tas nozīme, ka tuvākajos gados būs nepieciešams atrast līdzsvaru starp to, lai izlīdzinātu valsts finanses un vienlaikus nepārtrauktu ekonomikas atbalsta pasākumus pārāk strauji, pirms ekonomikā ir atgriezusies noturīga izaugsme. Tas, manuprāt, ir ļoti sarežģīts uzdevums un te ir daudz iespēju kļūdīties, jo ekonomikā joprojām ir daudz nezināmo un to, cik spēcīgs ir sagaidāmais ekonomikas izaugsmes cikls, mēs uzzināsim tikai tad, kad tiks atcelti ekonomikas atbalsta pasākumi. Baltijas valstīm pieredzes šāda ekonomikas cikla vadīšanā ar fiskālo politiku faktiski nav un Latvijā tuvojošās vēlēšanas radīs lielu spiediens pēc papildu izdevumiem.

Uz būvniecību liktās cerības var neattaisnoties

Ekonomistu optimistiskās prognozes šobrīd pamatā ir saistītas ar gaidāmo atkopšanos pakalpojumu nozarēs un spēcīgu izaugsmi būvniecībā, ko nodrošinās ES ekonomikas atjaunošanas fonda investīcijas un Rail Baltica būvniecība. Vienlaikus ir svarīgi atcerēties, ka būvniecības nozari COVID-19 pandēmija nav ļoti būtiski nav ietekmējusi, un tās īpatsvars ekonomikā 2020. gadā Baltijā bija pat nedaudz virs pēdējo 20 gadu vidējā. Tas nozīmē, ka šis jaunais būvniecības cikls šobrīd startē no relatīvi augsta līmeņa un liek domāt, ka būvniecības nozarē brīvu jaudu, visticamāk, nav daudz. COVID-19 pandēmijas rezultātā arī ārējā darbaspēka piesaiste varētu būt apgrūtināta un jārēķinās, ka augšupejošs būvniecības cikls šobrīd gaidāms arī citās Eiropas valstīs. Šie faktori kopumā noteikti rada zināmu pārkaršanas risku būvniecībā, kā rezultātā gaidāmā izaugsme var būt vairāk cenās un mazāk reālos būvniecības apjomos.

Vai inflācija ir kļuvusi par makroekonomisku risku?

Apjomīgie fiskālie un monetārie atbalsta pasākumi pasaulē ir likuši ekonomistiem un finanšu tirgus dalībniekiem bažīties par iespējamu inflācijas pieaugumu pasaulē. Un šobrīd ir daudz signālu par to, ka tuvākajos mēnešos pasaulē ir gaidāms inflācijas pieaugums. Ražošanas ķēžu pārrāvumi radījuši preču deficītu virknē nozaru, strauji aug koka, pārtikas, industriālo metālu un citu dabas resursu cenas, kā arī būtiski pieaugušas transporta izmaksas kravu pārvadājumiem. Arī bāzes efekts tuvākajos mēnešos būs būtisks, jo patēriņa cenas tiks salīdzinātas ar COVID-19 krīze zemāko punktu. Vienlaikus inflācija pati par sevi nav acīmredzami negatīvs risks, jo zināms cenu pieaugums pēc ilgstoša zemas inflācijas perioda ir pat vēlams. Tas stimulē investēt, mazina esošo parādu slogu un uzlabo monetārās politikas efektivitāti. Šobrīd zemā inflācija ir viens no faktoriem, kas ļauj īstenot tik apjomīgas stimulējošās politikas pasaulē. Noturīgas inflācijas atgriešanās būtu nepatīkams pārsteigums un tas liktu aktīvāk domāt gan par fiskālās politikas normalizēšanu, gan par ierobežojošāku monetāro politiku, kas varētu likt pārskatīt optimistiskās pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes. Ko tas nozīmē Baltijai? Manuprāt, Latvijai un Baltijai tuvākie gadi, kad mūsu ekonomikas atkopsies no COVID-19 pandēmijas, būs straujas izaugsmes periods, tomēr inflācijas iespējam atgriešanās un arī citi riski ir atgādinājums par to, ka pozitīvās ekonomikas prognozes joprojām ir tikai prognozes un tās var arī nepiepildīties.

Ar detalizētāku informāciju aicinām iepazīties šeit:​