Baltijas valstis šajā krīzē cietīs mazāk, nekā iepriekšējā

Pasaules ekonomika šobrīd piedzīvo lielāko krīzi kopš Lielās depresijas

COVID-19 vīrusa parādīšanās un tā izplatības ierobežošanai īstenotie pasākumi ir izraisījuši lielāko šoku pasaules ekonomikā kopš Lielās depresijas. Noskaņojuma rādītāji Eiropā, ASV un citur pasaulē gan martā, gan aprīlī ir krituši ātrāk un zemāk nekā 2008.-2009. gada krīzes laikā. Daudzu nozaru darbība ir fiziski apturēta, un ASV kopš marta vidus jau vairāk nekā 26 miljoni strādājošo ir pieteikušies bezdarba pabalstiem. Tie ir 16% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un straujš bezdarba kāpums vērojams arī citur. Tikmēr auto tirdzniecība daudzos tirgos ir sarukusi vairāk nekā uz pusi, un globālie aviācijas pārvadājumi kritušies par vairāk nekā 70%. Savukārt naftas tirgos aprīlī uz īsu brīdi piedzīvojām pat negatīvas naftas cenas.

Ekonomikā šobrīd nezināmo ir vairāk nekā zināmo, un atkopšanās būs atkarīga no vīrusa sekmīgas ierobežošanas

Cik ātri izdosies vīrusu ierobežot? Vai gaidāmi nākošie vīrusa uzliesmojuma viļņi? Kāds ir ilgtermiņa risinājums? Kad varēsim atgriezties pie iepriekšējās dzīves? Vai dzīve pēc krīzes būs tāda pati kā pirms tās? Pagaidām par pašu vīrusu ir daudz neatbildētu jautājumu, un mūsdienu pasaules ekonomika ar šādu situāciju iepriekš nav saskārusies. Tādēļ jebkuras prognozes par ekonomikas attīstību šobrīd ir jāuztver ar lielu piesardzību. Taču, arī tad, ja gada otrajā pusē izdosies ierobežot vīrusa izplatību un atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes, prognozes nav iepriecinošas. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ieskatā šādā situācijā pasaules ekonomikas izlaide joprojām samazinātos par 3% šajā gadā , kas būtu lielākā ekonomiskā lejupslīde pasaulē kopš 20. gadsimta 30. gadiem.

Ierobežojošie pasākumi darbojas, un vīrusa izplatība kļūst lēnāka

Labā ziņa šobrīd ir tā, ka ierobežojošie pasākumi darbojas, un no jauna saslimušo skaits gan Baltijā, gan Eiropā mazinās. Tas valstīm ļauj sākt plānot stingro ierobežošanas pasākumu mīkstināšanu un ekonomikas pakāpenisku atvēršanu. Vienlaikus ekonomikas atbalstam valdības un centrālās bankas īsteno bezprecedenta fiskālos, kā arī monetāros stimulus. Saskaņā ar SVF prognozēm fiskālo deficītu pieaugums šogad pasaulē būs lielāks nekā 2009. gadā, un regulāri tiek izziņotas arvien jaunas atbalsta programmas. Arī Baltijas valstīs līdz šim izziņoto ekonomikas atbalsta programmu apmērs ir 3,5-5,0% robežās no IKP. Tā ir liela atšķirība no 2009. gada, kad ekonomikas lejupslīdes laikā Baltijas valstis mazināja savus izdevumus, taču šogad Baltijā gaidāms būtisks valsts izdevumu kāpums.

Ietekme uz Baltijas ekonomiku ir būtiska, bet ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki nekā citur

Šobrīd vēl ir ļoti maz rādītāju, ar kuriem novērtēt ekonomikas lejupslīdes mērogu Baltijā, taču īstermiņa dati liek domāt, ka kritums ir gana liels. Kopš marta vidus darījumu apjoms ar Citadeles izsniegtajām norēķinu kartēm Baltijā ir sarucis par aptuveni 20-30%, un par līdzīga apmēra kritumiem ziņo arī citas bankas gan Baltijā, gan Skandināvijā. Labā ziņa gan ir tā, ka, spriežot pēc satiksmes intensitātes un iedzīvotāju pārvietošanās datiem, Baltijas valstīs ierobežojumi ekonomikai ir mazāki, nekā COVID-19 smagāk skartajās valstīs. Arī elektrības patēriņa kritums ir mazāks kā citviet, kas liecina par samērā noturīgu rūpniecību.

Baltijas valstis šajā krīzē cietīs mazāk, nekā iepriekšējā

Pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, nekā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Iekšēji Baltijas valstis ir daudz spēcīgāka pozīcijā, nekā 2008. gadā. Ārējā tirdzniecība ir sabalansēta vai ar pārpalikumu, nekustamo īpašumu cenas salīdzinājumā ar ienākumiem ir relatīvi zemas, kreditēšana – mērena, un tā notiek ar iekšējiem resursiem. Līdz ar to ticamākais scenārijs šim gadam šķiet 7-10% IKP kritums ar daļēju ekonomikas atgūšanos tuvākajos divos gados. Arī SVF Baltijai šogad prognozē 7-8% IKP kritumu, lai arī pasaulē kopumā ekonomikas kritums būs lielāks nekā 2009. gadā.

Ekonomika atkopsies, bet visus krīzes radītos zaudējumus kompensēt nebūs iespējams

Cerams, ka vīrusa izplatību pasaulē jau tuvākajā laikā izdosies ierobežot, taču strauja atgriešanas pie iepriekšēja ekonomikas līmeņa, manuprāt, ir maz ticama. Neskatoties uz lielo valsts atbalstu, ekonomikā būs neatgriezeniski zaudējumi, un, piemēram, šīs vasaras tūrisma sezona, visticamāk, jau ir zaudēta. Arī Ķīnas ekonomiskā aktivitāte labākajā gadījumā ir sasniegusi 80-90% no iepriekšējā līmeņa, un tā šobrīd izjūt pieprasījuma kritumu pārējā pasaulē. Rietumvalstīs īstenotie stimula pasākumi mazinās krīzes negatīvas sekas, taču citu valstu iespējas atbalstīt savas ekonomikas ir ļoti ierobežotas. Jau šobrīd 90 no 189 Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstīm ir lūgušas SVF finanšu palīdzību krīzes pārvarēšanai, un, atšķirībā no 2009. gada ekonomikas, kritums gaidāms arī attīstības valstīs.

Ekonomika rīt būs citāda nekā vakar

Pilnvērtīga atkopšanās pasaules ekonomikā būs iespējama tikai tad, kad lielākā daļa valstu būs veiksmīgi ierobežojošas vīrusa izplatību. Tas prasīs laiku. Tādēļ īstermiņā ikviena uzņēmuma uzdevums ir pārdzīvot šo satricinājumu līdz brīdim, kad ekonomika varēs atsākt funkcionēt. Taču ilgākā termiņā šī ir iespēja pārskatīt savu biznesa modeli. Ir grūti paredzēt, kāda būs pasaule pēc krīzes, taču ir grūti iedomāties, ka nemainīsies pilnīgi nekas. Daļa no izmaiņām patērētāju un uzņēmumu uzvedībā varētu būt patstāvīga. Piemēram, SARS epidēmija Ķīnā 2003. gadā bija spēcīgs katalizators interneta tirdzniecības attīstībai. Vienlaikus šī krīze ir parādījusi pasaules lielo atkarību no Ķīnas ražošanas. Tāpat šī krīze ir parādījusi, ka globalizēta ražošanas sistēma ir efektīva, tomēr trausla, un politiski te varētu būt liels pieprasījums pēc pārmaiņām. Īpaši tad, kad krīzes akūtā fāze būs pārvarēta, un kļūs redzamas gan cilvēciskās, gan ekonomiskās sekas. Šie procesi nav tūlītēji, bet tie notiks, un tiem ir jāgatavojas.

Ar detalizētāku informāciju aicinām iepazīties šeit:​