Baltija turpina augt, bet noskaņojums kļūst vājāks

Baltijas reģions turpina augt straujāk, kā eirozona kopumā, neraugoties uz pasaules tirdzniecības samazināšanos un globālās makroekonomikas palēnināšanos. Lietuvā un Igaunijā 2019. gada pirmajos trijos ceturkšņos IKP auga par 3,9-4,3% salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu, taču Latvijā izaugsme noslīdēja līdz 2,5%. Tas gan pamatā ir saistīts ar iekšējiem faktoriem un atsevišķiem vienreizējiem negatīviem šokiem, piemēram, nelabvēlīgiem laika apstākļiem enerģētikā, koksnes cenu samazinājumu, tranzīta kravu kritumu, ierobežojošu fiskālo politiku un pierobežas tirdzniecības samazinājumu saistībā ar Igaunijas akcīzes likmes samazinājumu. Daļa no šiem faktoriem turpinās ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi arī 2020. gadā, tādēļ tā, visticamāk, atkal atpaliks no Lietuvas un Igaunijas.

Ekonomikas izaugsmi Baltijā 2019. veicināja spēcīgs iekšējais pieprasījums, situācijas stabilizācija lauksaimniecībā pēc ļoti vāja 2018. gada, kā arī uz eksportu orientētās pakalpojumu nozares. Apstrādes rūpniecībā un preču eksportā arvien vairāk ir jūtama rūpniecības recesija Eiropā, ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, kā arī pasaules tirdzniecības apjomu samazinājums. Taču apstrādes rūpniecības sniegums ir bijis labāks nekā varētu gaidīt, ņemot vērā vājo ārējo vidi.

Vienlaikus ekonomikas noskaņojums Baltijā kļūst vājāks, kas īpaši izteikti ir vērojams Igaunijā, kuru vairāk nekā pārējās Baltijas valstis ietekmē izaugsmes tempu samazinājums Somijā un Zviedrijā. Noskaņojuma pasliktinājums šobrīd visizteiktāk redzams rūpniecības sektorā, lai gan ekonomikas noskaņojums Lietuvā joprojām ir viens no spēcīgākajiem eirozonā. Ņemot vērā uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP izaugsme Baltijā 2020. gadā kļūs lēnāka, taču bažām par krīzi šobrīd nav pamata. Lielākā daļa ekonomikas indikatoru pasaulē šobrīd ir tālu no līmeņiem kur būtu nopietni jāuztraucas un Baltijas valstu ekonomikas šobrīd ir daudz stabilākas kā pirms 10 gadiem – ārējā tirdzniecība ir sabalansēta, kreditēšana tiek īstenota ar vietējiem depozītiem un nekustamo īpašumu cenas pret algām ir ievērojami zemākas kā pirmskrīzes periodā.