Eksportētāji jūt ārējā pieprasījuma vājināšanos

Nelabvēlīga globālā makroekonomiskā vide šobrīd visizteiktākā jūtama apstrādes rūpniecībā un preču eksportā, taču rūpniecības pieaugums Baltijā 2019. gadā ir bijis ievērojami straujāks kā citviet eirozonā, kas liecina par Baltijas ražotāju pietiekamo konkurētspēju. Tomēr šī rūpniecības noturība pret ārējā pieprasījuma samazināšanos, visticamāk, neturpināsies 2020. gadā. Jauno pasūtījumu apjoms rūpniecība ir būtiski sarucis un 2019. gada otrajā pusē preču eksports Baltijā ir sācis samazināties salīdzinājumā ar 2018. Šobrīd tas visspēcīgāk ir vērojams Igaunijā, kas, visticamāk, ir saistīts ar tās ciešajām saiknēm ar Somijas un Zviedrijas ekonomiku, taču līdzīga dinamika vērojama arī Latvijā un Lietuvā.

Laika posmā no 2019. gada janvāra līdz novembrim apstrādes rūpniecības izlaide Lietuvā palielinājās par 4,3%, savukārt Igaunijā un Latvijā par attiecīgi 2,7% un 2,5% salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu. Tomēr salīdzinoši labie rezultāti lielā mērā ir skaidrojami ar spēcīgu 2019. gada pirmo pusi un novembrī tikai Lietuvā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 2,6%, savukārt Latvijā un Igaunijā tā samazinājās par attiecīgi 0,6% un 3,5%. Metāla izstrādājumu, elektrisko iekārtu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana joprojām ir visstraujāk augošās apstrādes rūpniecības nozares Baltijā, kuru izlaide 2019. gada laikā gandrīz visās Baltijas valstīs ir augusi par vairāk nekā 10%. Taču citās nozarēs rezultāti ir bijuši mazāk iepriecinoši un nozaru skaits, kur ražošanas apjomi 2019. gadā saruka, pārsniedz to nozaru skaitu, kurās izlaide pieaug. Labā ziņa gan ir tā, ka izlaides apjomu samazinājums gandrīz visās nozarēs ir samērā neliels un nevienā no tām nevaram runāt par nopietnu krīzi, lai arī kokapstrādē līdz ar straujo cenu kritumu un kaitēkļu izplatību situācija ir sarežģītākā kopš 2008. gada krīzes. Arī 2020. gadā apstrādes rūpniecība Baltijā turpinās saskarties ar vāju ārējo pieprasījumu un ražošanas apjomu pieaugums, visticamāk, nepārsniegs 2%.

Vienlaikus IT un biznesa pakalpojumu eksports joprojām ir visstraujāk augošās nozares Baltijā, ko veicina globālais pieprasījums, un ko līdz šim nav ietekmējis ražošanas, kā arī pasaules tirdzniecības palēnināšanās un tirdzniecības kari. Līdz ar to IKT pakalpojumu eksports, visticamāk, turpinās augt par vairāk nekā 10% gadā un nozares lielākais izaicinājums šobrīd ir darbaspēka trūkums. Bez IT pakalpojumiem Lietuvā ļoti strauji turpina augt autopārvadājumu eksports, savukārt Latvijā 2019. gadā ir strauji krities tranzīta kravu apmērs un dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2002. gada. Tas saistīs ar Krievijas ostu augošo kapacitāti, kā arī zemās ogļu cenas Eiropā un nozares ilgtermiņa perspektīvas joprojām ir negatīvas.