Iekšējais patēriņš turpina balstīt ekonomikas izaugsmi

Iekšējais patēriņš joprojām ir viens no galvenajiem ekonomiskas izaugsmes virzītājiem Baltijā. Tomēr gada pēdējos mēnešos mazumtirdzniecības pieaugums eiro izteiksmē ir nedaudz palēninājies no 6-8% 2019. gada pirmajā pusē līdz 4-5% gada pēdējos mēnešos. Visstraujāk izaugsmes tempi sarukuši Latvijā, kas daļēji skaidrojams ar alkohola tirdzniecības mazināšanos pēc Igaunijā akcīzes nodokļa likmes samazināšanas. Vienlaikus patērētāju noskaņojums saglabājas ļoti spēcīgs, bezdarbs Baltijā mazinās un vidējā darba samaksa Baltijā 2019. gadā augusi par aptuveni 8%. Tāpat patēriņu cenu inflācija ir mērena 2-3% robežās.

Līdz šim lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsme un uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās Baltijā šogad nav jūtami ietekmējusi darba tirgu, un algu kāpums ir saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Taču pēdējos mēnešos Baltijā ir vērojams neliels nodarbinātības gaidu kritums rūpniecībā un būvniecībā, kas liek domāt, ka bezdarba samazinājums 2020. gadā būs lēnāks nekā iepriekš un līdz ar to arī darba samaksas pieaugums Baltijā varētu nedaudz piebremzēties.

Vienlaikus demogrāfija un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir ļoti liels izaicinājums darba devējiem, tādēļ spiediens uz darba algām noteikti turpināsies. Tomēr ar 2-3% ekonomikas izaugsmi vairāk nekā 8% algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs. Šis jautājums īpaši akūts ir nozarēs, kur strādājošo vecums ir jūtami virs vidējā, piemēra, veselības aprūpe, kā arī daļa apstrādes rūpniecības, un kur nepieciešams domāt par paaudžu maiņu. Tāpat tas ir liels izaicinājums zemo algu eksportētājiem, jo globālā konkurence būtiski ierobežo uzņēmēja iespējas algu kāpumu iekļaut preces cenā. Tādēļ uzņēmējiem arvien vairāk būs jādomā par papildus investīcijām produktivitātē.

Tomēr ne viss iekšējais patēriņš turpina augt un 2019. gadā Baltijā ir ievērojami sarukuši būvniecības pieauguma tempi, kas gan lielā mērā ir saistīts ar ES fondu apguves cikla svārstībām un privātā sektora pieprasījums joprojām ir gana spēcīgs. Par to liecina arī salīdzinoši straujš nekustamo īpašumu cenu kāpums Baltijā, taču, salīdzinot ar algām, cenu un ienākumu attiecība joprojām ir vēsturiski zemā līmenī. Līdz ar ES fondu apguves cikla bremzēšanos 2020. gadā būvniecības nozares pieaugums Baltijā, visticamāk, būs zemāks nekā ekonomikas kopējais pieauguma temps. Taču būvniecības apjomi joprojām ir augsti un lēnāks izaugsmes temps ir pat zināmā mērā vēlams, jo nozare jau atradās tuvu pārkaršanai.